"Man bija jābēg no tām attiecībām. Man bija jāsaorganizē transports, cilvēki, kas man fiziski palīdz salikt lietas mašīnā. Tad man bija jāpagaida brīdis, kad mana vīra nav mājās un ka viņš neatbrauks pēc pusstundas atpakaļ. Tad 2017. gada 7. jūlijs bija tā diena, kad man bija iespēja tikt no tā cietuma, kurā man bija jāpiedzīvo nemitīga vardarbība, projām. Un es atbraucu uz Alūksni," stāsta Linda.
Linda sāka dzīvi teju no nulles vairāk nekā 200 kilometru attālumā – vietā, kur dzīvo viņas vecāki. Attiecībās ar bijušo vīru Lindai galvenokārt pāri tika darīts emocionāli un seksuāli.
"Dod pieci 2020"
Labdarības maratonā „Dod pieci” šogad runājam par vardarbības ģimenē mazināšanu.
Maratona laikā saziedotie līdzekļi tiks novirzīti Ziedot.lv ātrās reaģēšanas jeb krīzes fondam, sniedzot finansiālu atbalstu galvenokārt sievietēm un bērniem, kas grib izrauties no apburtā loka – aiziet no vardarbīgām attiecībām –, bet nespēj to izdarīt atbalsta trūkuma dēļ.
Uz āru vīrs rādīja pilnīgi citu seju – ģimenisku un ļoti gādīgu.
Lai arī tagad pagājuši jau vairāk nekā trīs gadi, pilnībā aizmirst vardarbību nav iespējams, jo Alūksnes novada bāriņtiesa, kā arī sociālo lietu pārvalde un virkne citu iestāžu, pēc Lindas domām, ne tikai nesniedzot atbalstu, bet pat kaitējot. Piemēram, bāriņtiesa pēc vairākkārtējiem mutiskiem ziņojumiem no Lindas nav nekā rīkojusies, lai pasargātu bērnus un ģimeni. Vien pēc rakstiska iesnieguma bāriņtiesa norīkojusi psihologu, kurš konstatējis, ka pret sievieti un ģimeni vērsta vardarbība.
"Tas nav atbalsts. Tas ir papildu apgrūtinājums un stress cietušajam. Tajā iekļaujas nemitīgas atzīmēšanās, kādas jaunas vardarbības epizodes esmu saņēmusi tagad.
Sadarbībā gan ar bāriņtiesu, gan sociālo dienestu es arvien tieku iegrūsta atpakaļ šajos pārdzīvojumos. Un es nonāku situācijā, ka man ir jāsāk aizstāvēt sevi pret šīm iestādēm," skaidro Linda.
Iesniedzot prasību par laulības šķiršanu tiesā, esot bijis arī jautājums par tēva saskarsmi ar bērniem, un tad bāriņtiesa ļoti sākusi interesēties par Lindu. Devušies nemitīgos apsekojumos, tostarp arī vēlu vakaros, ja bijušais vīrs uzrakstījis bāriņtiesai. Linda uzskata, ka iestādes atklāti, bez pamatojuma nostājušās bijušā vīra pusē. Vai tās ir bijušā vīra ietekmētas vai iemesls ir cits, Linda gan droši nezina. Komentārus par pārmetumiem bāriņtiesas vadītāja Gunta Vanaga gan atteicās sniegt.
"Domāju, ka šobrīd ir gana noslogota mana dienaskārtība. Nebūs gan iespējas. Nekomentēšu gan," atteica Vanaga.
Vanaga uzsvēra, ka konkrētus gadījumus neļauj komentēt datu aizsardzība, tomēr nekādi pārmetumi par bāriņtiesas bezdarbību nevarot būt pamatoti. Arī Alūksnes sociālo lietu pārvaldē norādīja, ka komentārus par konkrēto gadījumu nesniegs. Kāds kopumā ir pieejamais atbalsts cietušajiem, stāsta Alūksnes novada sociālo lietu pārvaldes vadītāja vietniece Ina Raipule.
"Tās ir sociālā darbinieka konsultācijas, tas ir psihologs, un tad ir valsts apmaksātās programmas vardarbībā cietušām personām un vardarbību veikušu personu sociālā rehabilitācija. Vardarbībā cietušās sievietes pagājušajā gadā viena ir izmantojusi šo pakalpojumu un šogad divas. Protams, uz grupu nodarbībām mēs nevaram piespiest nevienu šo vardarbību veikušo personu," norāda Raipule.
Raipule atzīst – vardarbība ģimenēs ir aktuāla problēma arī Alūksnē, un aizvadītajos gada 11 mēnešos saņemti 88 policijas ziņojumi, bet upuru vēlme piedalīties programmā esot zema. Latvijas Pašvaldību savienības padomniece veselības un sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte skaidro – pieejamība pakalpojumiem pašvaldībās ir ļoti nevienlīdzīga.
"Ne visās vietās ir psihologi, kuri ir gatavi strādāt ar vardarbībā cietušām personām. Un arī no sociālo dienestu sociālajiem darbiniekiem tas prasa gan papildu apmācības, gan papildu zināšanas, gan arī spēju strādāt ar šiem vardarbībā cietušajiem cilvēkiem, un tādēļ šie pakalpojumi šobrīd vēl ir atšķirīgi dažādās Latvijas teritorijās," stāsta Rudzīte.
Tādēļ svarīgi izglītot vairāk sociālo dienestu darbinieku. Kā labs piemērs – Ķekavas novads, kurš bijis viens no tiem, kas piedalījies pilotprogrammā metodikas darbā ar vardarbību veikušām un no tās cietušām personām. Tas palīdzējis celt profesionalitāti un spēju risināt plašāku vardarbības situāciju loku. Divi novada sociālie darbinieki šobrīd iziet arī apmācības, lai grupu nodarbības vardarbības veicējiem varētu veikt uz vietas – novadā. Sociālā dienesta vadītāja Agnese Mence-Katkeviča skaidro – visbiežāk ģimenēs dominē emocionālā un fiziskā vardarbība. Novadā cietušajiem piedāvā psiholoģisko palīdzību, valsts programmas un plašu citu pakalpojumu spektru.
"Papildus mēs piedāvājam [programmu] „Bērna emocionālā audzināšana”, kas ir bērna vecākiem, kuriem ir bērni no 0 līdz 7 gadu vecumam. Tāpat ir „Ceļvedis, audzinot pusaudzi”, kas ir no 11 līdz 16 gadu vecumam. Ja vardarbība ir tādēļ, ka ir atkarības problēmas, mums ir atkarību profilakses speciālists. To mēs piedāvājam gan vardarbības veicējam, gan tiem, kuri ir līdzatkarīgi. Vēl jurista konsultācijas un, ja ir vajadzīga pagaidu mājvieta, arī to mēs varam nodrošināt līdz trīs mēnešiem," stāsta Mence-Katkeviča.
Tikmēr Rīgas Sociālā dienesta vadītāja vietniece Marina Fiļipova skaidro – galvaspilsētā no augusta sākuma līdz novembra vidum dienests saņēmis jau 233 ziņojumus par jebkāda veida vardarbību. Pirmajā reizē abām pusēm nosūta informāciju par iespējām palīdzēt, bet, ja var darbība notiek atkārtoti, tad sociālais darbinieks jau dodas apsekot dzīves vietu un pieejamos pakalpojumus piedāvā atkārtoti.
