Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas ķirurģijas galvenais speciālists Haralds Plaudis uzsvēra, ka pacientam nav saprotama sistēma, kurai viņš iet cauri. Ja to nesakārtos, diezin vai cilvēku vēlme dot "pateicības" ārstiem mazināsies. Viņaprāt, arī algu palielināšana neizskaustu "pateicību" došanu.

Arī sociālantropoloģe Aivita Putniņa piekrita, ka cilvēki naudu ārstiem piedāvā, jo nezina, kā strādā sistēma. Viņa arī stāstīja, ka veselības aprūpe ir kā nestabils galds, kuram trūkst trešās kājas - pacientu lielākas iesaistes. Pēc viņas teiktā, maz cilvēku labi zina savas tiesības un ir gatavi tās aizstāvēt. Latvijā neesot arī izplatītas pacientu organizācijas. Putniņa pieminēja pacientu tiesību likumu, kas naudas trūkuma dēļ "nomiris dabīgā nāvē".

Īpaši slikti informēti par savām tiesībām esot jaunieši, arī cilvēki bez augstākās izglītības.

"Mums nav līdzsvara, kas sistēmu ļautu veidot veselīgu," sacīja Putniņa. Viņa norādīja, ka būtu vajadzīga pacientu ombuda izveide. 

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas vadītāja Ilze Kreicberga uzsvēra, ka naudas došanai ārstiem nav nekādas saistības ar pateicību - tas ir maksājums par kaut kā pirkšanu. Ja nauda tiek dota pēc kaut kādas darbības, tad tas ir nelegāls maksājums, bet, ja pirms - kukulis. Viņa uzsvēra, ka tas nav pieļaujams. Arī Plaudis norādīja, ka slimnīcā divi ārsti ir atlaisti šī iemesla dēļ, uzsverot, ka arī sistēmā apzinās problēmu.

Žurnālists Guntis Bojārs aicināja domāt par to, kāpēc ārsti vienkārši nevar pateikt "nē", ja viņiem tiek dota nauda.

Tāpat viņš norādīja, ka LTV un LSM.lv kopējā multimediālajā projektā "Diagnoze - vēzis" tika atklāts, ka pateicības ir ikdienišķa lieta, kā arī tas, ka daļēji cilvēki sistēmu nesaprot, jo ārsti ar viņiem nerunā saprotamā valodā.

Viņaprāt, ir muļķīgi arī teikt, ka sistēma uzlabosies, kad būs vairāk naudas. Bojārs norādīja, ka ir dažādi sīkumi, piemēram, komunikācija vai ērtāki krēsli, kas pacientu dzīvi varētu padarīt labāku.