Ir 8. decembris. Gunāri. Gunāram Priedniekam vārda dienas sveicienu sarūpējis viņa aprūpētājs Edmunds. Tagad Gunāra istabu aizņem slimnīcas gulta un skābekļa aparāts. Par šādu aprūpi viņš ir pārsteigts un priecīgs.
"Viss ir kārtībā! Es esmu patīkami pārsteigts... Nebiju ne cerējis, ne gaidījis..." saka vīrietis.
Lai gan aprūpētājs palīdz, viņš daudz ko dara pats. "Re kā, nupatās mēģināju bārdu nodzīt..." viņš saka.
Bez jokiem esot grūti, to atzīst abi. Gunāra aprūpētājs ir muzikants. Viņa dzīvi mainījusi pievēršanās ticībai. "Es kā kāzu un krogu muzikants biju nodzēris aknas. Bet mani atrada Dievs Tēvs, Dēls un Svētais gars," stāsta aprūpētājs Edmunds.
Aprūpētājam pati galvenā spēja esot prasme uzklausīt. Un nedusmoties. Edmunds uzsver, ka noteikti nedrīkst pacelt balsi un strīdēties.
Projekta vadītāja stāsta, ka aprūpētāji rūpīgi atlasīti. Lai ne tikai spētu mehāniski darīt darbu, bet ieliktu tajā savu sirdi. Aprūpētājs darbojas astoņas stundas dienā. Ģimene var doties uz darbu un atstāt tuvinieku mierīgu sirdi.
"Mēs galvenokārt aprūpējam onkoloģijas pacientus, kas ir smagāki, kur vajag palīglīdzekļus, dodam gultas un skābekļa aparātus," skaidro sabiedriskā labuma organizācijas "Hospiss.lv" valdes locekle Inta Gerharde.
Lai saņemtu šādu aprūpi, pietiek ar ģimenes ārsta rekomendāciju. Izmaksas sedz Labklājības ministrija. Kopš oktobra šo pakalpojumu saņēmuši 30 cilvēki.
"Šis ir unikāls darbs ar to, ka šeit ir kopā sociālais darbs un medicīna.
Viss vienā, nav jāskrien, jāmeklē, jāraksta iesniegums. Plus vēl garīgā aprūpe. Kapelāns, medmāsa, ārste. Un aprūpe. Šis ir pilotprojekts. Mēs izmēģinām un strādājam pie tā, lai Latvijā šāds pakalpojums būtu uz mūžīgiem laikiem. Kā tas ir normālās valstīs pasaulē. Hospisi mājās," skaidro Gerharde.
Pie lielā autobusa stūres Gunārs ir izbraucis visu Eiropu. Viņa lielais sapnis būtu vēlreiz apciemot Lurdu Francijā. "Es jau ceru, ka visa tā elpa atgriezīsies... Naivums savās cerībās, bet citādāk nav jēgas dzīvot..." saka Gunārs.
KONTEKSTS:
Paliatīvā aprūpe Latvijā kļūst plašāka un pieejamāka. Tomēr pašlaik šo procesu uz pārsvarā priekšu virza tādas brīvprātīgās organizācijas kā "Hospiss LV". Piemēram, jau gandrīz mēnesi Latvijā pieejams vēl nebijis, taču ļoti nepieciešams pakalpojums – valsts apmaksāta paliatīvā aprūpe mājās. Nākotnes ieceres organizācijā ir vēl lielākas – plāno veidot hospisa māju pieaugušajiem. Vienlaikus Bērnu paliatīvās aprūpes biedrībā aktīvs darbs notiek arī pie šāda pakalpojuma bērniem.
Paliatīvās aprūpes pieejamība uzsvērta, gan Latvijas Televīzijas pētnieciskajā projektā “Diagnoze – vēzis”, gan Latvijas Radio projektā "Izmisuma zonā". Šai tēmai arī bija veltīts labdarības maratons "Dod pieci 2019", kura norises laikā speciālajai pārtikai neārstējami slimajiem cilvēkiem ziedoja 438 197 eiro, sasniedzot absolūto rekordu "Dod pieci!" vēsturē.
Premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") uzdeva rast risinājumus paliatīvās aprūpes pieejamības nodrošināšanai. Tapa kopīgs pasākumu plāns, kuram 2022.–2023. gadā būtu nepieciešami 18 miljoni eiro ik gadu, bet turpmāk – 20 miljoni eiro gadā.
