ĪSUMĀ:
- Patversmē 27 cilvēkiem konstatēts Covid-19; tajā nosaka karantīnu.
- Pārbauda arī citas patversmes; tās pašlaik ir vaļā.
"Zilā krusta" patversme - karantīnā
Epidemiologu ieskatā, inficēti varētu būt visi patversmē esošie - aptuveni 100 personas.
Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) patversmē pārbauda aptuveni 130 personas. Patversme ir izolēta, un tajā esošajiem ir noteikta stingra karantīna. Patversmes darbiniekiem noteikta pašizolācija mājās, izņemot, ja darbinieki dzīvo un veic pienākumus patversmē.
Precizēts apstiprināto Covid-19 saslimšanas gadījumu skaits.
"Vakar nekavējoties jau pieņēmu lēmumu noteikt karantīnu patversmei – patversmes darbinieki un klienti patversmē uzturēsies 14 dienas. Uzraudzību nodrošina pašvaldības policija. Epidemiologi turpinās darbu. Viņi testē klientus un darbiniekus, strādā ar iemītniekiem, lai noskaidrotu kontaktus, kas gan ir apgrūtinoši, jo vairumam nav pastāvīgas dzīves vietas un nodarbošanās," preses konferencē pastāstīja veselības ministre Ilze Viņķele ("Attīstībai/Par").
Pēc viņas teiktā, tas viss nozīmē, ka piesardzības pasākumi, neskatoties uz ierobežojumiem, ko vadība jau ir noteikusi, ir rūpīgi ievērojami un izpildāmi burtiski.
Tviterī ministre arī rakstīja - tas apliecina, ka visas sabiedrības veselības interesēs ir īstenot visaptverošu veselības aprūpi: "Pieejama veselības aprūpe, neizslēdzot neaizsargātākos, īpaši šādās situācijās atmaksājas ar uzviju."
Plaša Covid-19 inficēšanās Rīgas patversmē apliecina, ka visas sabiedrības veselības interesēs ir īstenot visaptverošu veselības aprūpi. Pieejama veselības aprūpe, neizslēdzot neaizsargātākos, īpaši šādās situācijās atmaksājas ar uzviju. Un ir humāna. https://t.co/Xv1zx63nMR
— Ilze Viņķele (@Vinkele) March 31, 2020
Patversmē dzīvojošajiem ar pozitīvu Covid-19 testu pārsvarā neesot slimībai raksturīgo simptomu.
Vīriešu patversme "Zilais krusts" atrodas Maskavas ielas pievārtē un pieder reliģiskajai kopienai, no kuras pakalpojumus pērk Rīgas dome. Patversmes iemītnieki - cilvēki, kas zaudējuši pajumti, personas, kuras cieš no atkarībām, jaunieši no "nelabvēlīgajām ģimenēm". Procentuāli liels skaits bijušo ieslodzīto.
Patversmes pārstāve Maija Smane pastāstīja, ka svētdien vienam no klientiem bija ļoti augsta temperatūra un vēlāk konstatēts Covid-19. Viņai nav informācijas par inficēto skaitu. Patversmē parasti paredzēts, ka plkst. 8 klientiem jādodas prom, bet jau no 12. marta visiem ļauts palikt arī pa dienu, tomēr nav kontrolētas katra cilvēka gaitas.
"Mums ir iegrožots pagalms. Drīkst iet ārā norobežotā teritorijā ieelpot svaigu gaisu, pastaigāt, pīpēt. Un notiek ikdienas darbs, ēdiena gatavošana, telpu dezinficēšana, mazgāšana, telpu uzkopšana. Nu tā, skatās televizoru, lasa grāmatas, ko nu kurais," pastāstīja Smane.
Citas patversmes ir vaļā
Viņķele norādīja, ka pastiprināta testēšana notiek arī citās patversmēs Rīgā. Ja kādā no tām tiks konstatēts Covid-19, tad arī tai tiks noteikta karantīna. Rīgas pašvaldība naktsmājas bez pajumtes palikušajiem iedzīvotājiem nodrošina septiņās patversmēs. Divas no tām – sieviešu un vīriešu – pieder domei, savukārt pārējās piecās darbu nodrošina pašvaldības līgumorganizācijas.
Latvijas Lielo pilsētu asociācija uzsver, ka tieši sociālā atbalsta saņemšanas vietas ir riska zonas, kurās vajadzētu ieviest karantīnu. Taču pagaidām ierobežošanas pasākumus sociālās aprūpes namos pašvaldības organizē pēc saviem ieskatiem, piemēram, slēdzot durvis apmeklētājiem.
Otrdien, 31. martā, diskusijā Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība) teica: “Centros, kur šie sociālie cilvēki ir, šobrīd vajadzētu ieviest karantīnu. Šobrīd mēs ļoti, ļoti ceļam trauksmes zvanus attiecībā uz patversmēm. Tās ir ļoti, ļoti zīmīgas vietas,” sacīja Valainis.
Viņaprāt, jābūt kādam instrumentam, kā pašvaldība varētu ietekmēt šādu cilvēku kustību. “Mēs paredzam, ka šādu gadījumu varētu būt ļoti daudz,” piebilda Valainis.
Mediķi norāda, ka notikušais apliecina, ka visas sabiedrības veselības interesēs ir īstenot visaptverošu veselības aprūpi, neizslēdzot neaizsargātākos.
KONTEKSTS:
Latvijā pirmoreiz Covid-19 vīruss konstatēts 2020. gada 2. martā. 25. martā pirmo reizi ir konstatēti pieci inficēšanas gadījumi cilvēkiem, kuri nav bijuši ārzemēs un nav bijuši kontaktā ar Covid-19 slimniekiem, kas nozīmē, ka vīruss cirkulē sabiedrībā.
Lai ierobežotu infekcijas izplatīšanos Latvijā 12. martā nolemts izsludināt ārkārtējo situāciju, kas būs spēkā līdz 14. aprīlim. Cīņai ar vīrusu noteica aizvien stingrākus ierobežojumus, mācībām skolās jānotiek attālināti, atcelti starptautiskie pasažieru pārvadājumi, brīvdienās daļēji slēgti tirdzniecības centri. Noteikti arī jauni pulcēšanās ierobežojumi, ārpus mājām vienkopus ļaujot atrasties ne vairāk par diviem cilvēkiem vai ģimeni.
Pandēmijas ekonomisko seku pārvarēšanai Latvijā paredzēti īpaši valsts atbalsta mehānismi Covid-19 skartajiem uzņēmumiem, to darbiniekiem, Covid-19 pacientiem un arī visiem uzņēmumiem, kopumā valsts mobilizējusi līdzekļus nedaudz vairāk kā 2 miljardu eiro apmērā.
