Tomēr tā ir zināmā aprēķinā balstīta palīdzība. Cilvēkiem, kas nav īpašo profesiju sarakstā, tādas iespējas nav, un viņi kā patvēruma meklētāji, ierodoties Latvijā, līdztekus nelielajam pabalstam, mēģina izdzīvot ar ziedotāju atbalstu. Tiesības ātrāk strādāt – tā ir viena no pirmajām lietām, ko viņi nosauc, kad jautā, kāda palīdzība būtu vajadzīga. To sarunā ar LTV raidījumu "de facto" apliecina Radions Begliaks un Jurijs Kapilovs – patvēruma meklētāji, kuri aptuveni divus mēnešus ir Latvijā un uzturas patvērumu meklētāju centrā Mucenieki.
ĪSUMĀ:
- Patvēruma meklētāji Radions un Jurijs pateicīgi par atbalstu; vēlas arī atļauju strādāt.
- Patvēruma meklētājiem pabalsts dienā – 3 eiro un pārtikas pakas.
- Ar to visas pamatvajadzības grūti nodrošināt, atzīst patvēruma meklētāji.
- Līdz novembra sākumam Latvijā patvērumu lūdza 21 Baltkrievijas iedzīvotājs.
- LM gatava diskutēt par īsāku termiņu, pēc kura patvēruma meklētāji var strādāt.
- PMLP norāda uz alternatīvu – patvēruma meklētāji var prasīt darba vīzu kā ārzemnieki.
- Tad gan ir nosacījumi, tostarp, ja uz vakanci nav pieteicies neviens vietējais.
- Par šādu iespēju patvēruma meklētāji nezina; pārsteigti arī kustībā "Viegli palīdzēt".
- Tā nebūs iespēja visiem; Saeimā šobrīd nedomā, ka sistēmu būtu jāsteidz mainīt.
- Pirmie PMLP lēmumi par patvērumu baltkrieviem diez vai būs ātrāk par decembra vidu.
Pret Radionu Baltkrievijā ierosināta izmeklēšana. "Es piedalījos protestos Gomeļā, mani aizturēja, trīs dienas sēdēju izolatorā un pēc tam aizbraucu," viņš stāsta. Sākumā Radions aizbēdzis uz Krieviju, kur atrodas starptautisks uzņēmums, kurā viņš strādājis kā vadības konsultants. Taču Krievija izdod Baltkrievijai tās pilsoņus, tāpēc atbraucis uz Latviju.
Jurijs, kurš ir kalnu inženieris, savukārt mudinājis sacelties darba kolektīvu uzņēmumā "Belaruskali", pēc kā darbu nācās atstāt. Viņi abi ir pateicīgi par Latvijā sniegto atbalstu un drošības sajūtu, tomēr gribētu atļauju arī strādāt.
Patvēruma meklētājiem ir jumts virs galvas un pabalsts – 3 eiro dienā jeb 21 eiro nedēļā un, pateicoties Eiropas Savienības fondu atbalstam – arī pārtikas pakas. Taču ar to visas pamatvajadzības grūti nodrošināt.
"Ēdienam, ja pats sev gatavo, pietiek, bet nekam vairāk nepietiek. Mums palīdz baltkrievu diaspora, kura šeit Latvijā atrodas. Bet bez viņu palīdzības būtu grūti. Esmu pārliecināts, ka daudziem bēgļiem, kuriem nav attīstīta diaspora Latvijā, piemēram, ar mums dzīvo cilvēki no Bangladešas, Sīrijas – viņiem ir ļoti grūti. Mēs no savas puses arī cenšamies viņiem palīdzēt, ja mums kaut kādas lietas iedod, cenšamies dalīties, lai šiem cilvēkiem arī būtu vieglāk," stāsta Radions.
Līdz novembra sākumam Latvijā patvērumu lūdza 21 Baltkrievijas iedzīvotājs, 15 no viņiem uzturas patvēruma meklētāju centrā "Mucenieki". Skaits nav liels, un kustībā "Viegli palīdzēt", kas organizē atbalstu Baltkrievijai un patvēruma meklētājiem, secina – tas tādēļ, ka cilvēki meklē palīdzību valstīs, kurās ir labvēlīgāka situācija.
Kustības pārstāve Inese Vaivare stāsta, ka daudzi cilvēki no Baltkrievijas grib aizbraukt uz laiku, jo tur par dalību protestos draud krimināllieta, un cerot atgriezties. Bet līdz tam – šeit strādāt vai studēt. "Tādu gadījumu ir daudz, un man nav ko piedāvāt. Vienīgais, ko es varu piedāvāt – brauciet stāties patvēruma sistēmā," viņa skaidro.
Ar pabalstu, ko patvēruma meklētājiem paredzējusi Latvija, un bez papildu ienākumiem, apģērbam, piemēram, nepietiek. "Mēs arī mēģinājām atrast drēbes tiem, kas šeit bija uz rehabilitāciju, un nolēma palikt. Mums pasaka, nu vīriešu drēbes "sekendhendos" nav. Labi, mēs meklējām caur draugiem, paziņām kaut kur. Bet tad ir jautājums, ka varbūt cilvēks var nopirkt kaut kur, pat ne dārgi, bet pa tiem 20 eiro viņš pat "sekendhend" zābakus ziemai nevar nopirkt ,” viņa secina.
Pašiem sev nopelnīt algu patvēruma meklētājiem liegts Imigrācijas likumā. Tajā noteikts, ka ātrākais, kad var sākt strādāt, – pēc sešiem mēnešiem, ja līdz tam nav pieņemts lēmums, kādu statusu piešķirt. Tas gan ir mazāk, nekā vēl pirms četriem gadiem, kad tie bija deviņi mēneši, taču vairāk, nekā toreiz piedāvāja Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) – trīs mēnešus. Toreiz tik īsam termiņam neesot piekritusi Labklājības ministrija, kuras pārziņā ir nodarbinātības politika, un pārvaldei šie argumenti likušies racionāli.
Pārvaldes vadītāja vietniece Maira Roze norāda, ka termiņam ir jābūt samērīgam, turklāt jāsaprot, ka patvēruma meklētāji ir no dažādām valstīm. "Pirmie trīs mēneši, pat vairāk, aiziet intervijās, mācībās. Darbs nedrīkst traucēt šiem integrācijas pasākumiem," viņa norāda, un piebilst, ka īsāka termiņa gadījumā atrastos cilvēki, kas to vienkārši izmanto, "ja būs šādi nosacījumi, ka uzreiz vai ļoti īsā laikā [strādāt], var mitināties "Muceniekos", kas ir ļoti labs hostelis, par kuru nav jāmaksā, tad tas būs kā magnēts tiem, kuriem nav nepieciešams patvērums, prasīt šo statusu."
Labklājības ministrijā tagad gan saka – par termiņu varētu vēlreiz diskutēt, taču būtu jārespektē starptautiskās tiesības, kas nozīmē – īsāku termiņu visiem, un tas būtu jāvērtē Iekšlietu ministrijai.
Iekšlietu ministrijā savukārt norāda, ka atkal piedāvās trīs mēnešu termiņu – šāds priekšlikums jau ierakstīts šobrīd no jauna topošajā Imigrācijas likumā, taču vēl nav zināms, kad tas nonāks valdības darba kārtībā.
PMLP gan saka, ka esot alternatīva. Arī patvēruma meklētāji varot pieprasīt darba vīzu kā ārzemnieki, taču tad ir nosacījumi – ja uz vakanci nav pieteicies neviens vietējais, un algai jābūt vismaz vidējai valstī jeb 1076 eiro.
Patvēruma meklētāji par šādu iespēju nezina un arī kustībā "Viegli palīdzēt" ir pārsteigti, jo bija ziņas, ka šādu vīzu var pieprasīt, tikai esot ārvalstīs vēl pirms ierašanās. Pārvaldē nav atbildes, kāpēc tas nebija izskatīts. "Atkarībā no jautājuma ir atbilde. Ja ir jautājums – vai es drīkstu strādāt – nē, tikai pēc sešiem mēnešiem. Ja ir jautājums – ja man ir darba devējs, kas mani ņem, vai es drīkstētu kārtot [darba vīzu], – tad ir cita atbilde," norāda Roze.
Jebkurā gadījumā tā gan nebūtu iespēja visiem. Tomēr arī Saeimā šobrīd nedomā, ka sistēmu būtu jāsteidz mainīt. Saeimas Migrācijas lietu komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins ("Jaunā Vienotība") uzskata, ka problēma būtu risināma citādi. "Proti, svarīgi pēc iespējas ātrāk izskatīt šos iesniegumus, lai cilvēki negaidītu pusgadu – būs vai nebūs statuss, bet, lai tas notiktu ātrāk. Un cik es sapratu no PMLP, viņi dara visu iespējamo, lai paātrinātu procesu," viņš skaidro.
Cik ilgā laikā varētu būt skaidrība, vai patvēruma meklētājiem no Baltkrievijas piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss, ziņu gan nav. PMLP lēš, ka pirmie lēmumi diez vai būs agrāk par decembra vidu, un šobrīd šiem cilvēkiem atliek tikai gaidīt. Taču iespējamās darba vietas jau nolūkotas. "Ir piedāvājumi, bet viss atduras pret to, kurā brīdī saņems statusu," atzīst Jurijs.
