Pavļuts norādīja, ka koalīcijas partijas negrasījās spriest par izvēlētajiem LTV valdes locekļiem, bet gan par konkursa gaitu un notikumiem, kas noveda līdz “NEPLP uzticības krīzei”.
Viņš arī uzsvēra, ka politiķi vienojušies – nepieciešams pilnveidot likuma regulējumu, tostarp pieņemt jauno sabiedrisko mediju likumu, ko nav izdevies izdarīt gadiem ilgi. Lai arī patlaban likuma projekts ir nonācis Saeimā, tas tiks diskutēts arī speciālā koalīcijas diskusiju grupā.
“Piecas Saeimas ir strādāts pie jauna sabiedrisko mediju likuma. Tas tā arī nav ticis līdz šim pieņemts. Politiskās diskusijas par finansēšanas modeli, par mediju apvienošanu, par neatkarības nodrošināšanu, redakcionālo neatkarību – visi šie lielie, smagie jautājumi jau kopš 8.Saeimas tiek cilāti, jaunā likuma vēl nav. Šajā Saeimā tas ir iesniegts pirmajā lasījumā. Es gribētu pasteidzināt, rosināju šo diskusiju, vakar koalīcijā šo jautājumu pieteicu. Un mēs vienojāmies, ka veidosim koalīcijas diskusiju formātu, ko dēvējam par attīstības komiteju, kurā iespējami ātri principiālos jautājumus izdiskutēsim. (..) Tie būtu mēneši, nevis gadi,” sacīja Pavļuts.
Arī NEPLP locekle Aurēlija Ieva Druviete intervijā Latvijas Radio norādīja uz topošo likumu, sakot, ka tam varētu būt nozīme lēmumā par turpmāko rīcību attiecībā uz Latvijas Televīzijas (LTV) valdi. Pastāv arī iespēja rīkot konkursu, kurā atlases komisijai, iespējams, jābūt plašākai un norisei atklātākai, piebilda mediju uzrauga pārstāve.
Viņa atzina gan to, ka iepriekšējā konkursā mācības ir gūtas, gan arī to, ka apstākļi un faktori, kas radās pēc rezultātu paziņošanas, bija neparedzami. Un NEPLP, ieceļot izraudzītos kandidātus, esot bijusi pilnīga pārliecība, ka viņi spēs pildīt pienākumus LTV valdē. Druviete arī uzsvēra, ka konkurss notika likumīgi un arī tagad konkursa rezultāts būtu tas pats, jo izvēlētie kandidāti esot bijuši spēcīgākie.
Tāpēc ne visa padome, ne Druviete atkāpties no amatiem NEPLP neplāno.
Vienlaikus pēc plašas kritikas par NEPLP izvēlētajiem kandidātiem Druviete atzina, ka ir jāieklausās iesaistīto pušu viedokļos. Taču šajā situācijā izjustais politiskais spiediens, viņasprāt, būtu analizējams Latvijas kā demokrātiskas valsts kontekstā.
NEPLP locekle arī pauda, ka padomei, tiekoties ar izraudzītajiem LTV vadītājiem, nedeva nekādus mājienus, ka viņiem būtu jāatsakās no piedāvātajiem amatiem. Kopīgi gan esot izanalizēta situācija, un viņi paši esot izdarījuši izvēli amatus atstāt.
KONTEKSTS:
Marta beigās par LTV valdes priekšsēdētāju iecēla mediju vidē nepazīstamo "Olainfarm" mārketinga tirgus datu analītiķi Eināru Gielu, bet par satura valdes locekli – Evu Juhņēviču, mārketinga eksperti un pērnvasaras Dziesmu un deju svētku izpilddirektori.
Norādot uz Giela pieredzes trūkumu plašsaziņas līdzekļu jomā vai uzņēmumu vadībā, Latvijas Žurnālistu asociācija aicināja padomi atcelt konkursa rezultātus. Arī virkne LTV un Latvijas Radio žurnālistu aicināja NEPLP anulēt konkursa rezultātus.
Giels un Juhņēviča nolēma paši atteikties no amatiem LTV valdē. Viņi to skaidroja ar lielo spiedienu no iesaistītajām pusēm. Mediju uzraugs LTV vadības izvēlē kļūdas neatzina un atkāpties neplāno, bet notikušo uzskata par "bezprecedenta linča tiesu".
