2022. gada 1. februāris ir datums, kad Latvijā praktiski jābūt ieviestai tā sauktajai depozīta sistēmai.
Rudīte Vesere, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktore, stāsta, ka valdības noteikumu izstrādē plaši iesaistīti dzērienu ražotāji un citu nozaru pārstāvji, kā arī sabiedrība.
"Kompromisa redakcijas ir sagatavotas. Šodien tika izsūtītas visiem, kas bija snieguši atzinumus, atkārtotai elektroniskajai saskaņošanai, kas beigsies nākošajā nedēļā. Vadoties pēc tā, kādi un cik daudz būs komentāri, vai nu vēl būs jāveic saskaņošana, vai arī tas tālāk tiks virzīts uz Ministru kabinetu. Noteikumos ir pateikts viss tas, kā nav likumā, - gan tas, kādai šai sistēmai ir jābūt, gan tas, kāda būs šī depozīta zīme, lai cilvēki zinātu, ka tas ir īstais iepakojums, uz kuru attiecas depozītu sistēma. Ir paredzēts, ka būs divas zīmes - vienreizlietojamam iepakojumam un atkārtoti lietojamam iepakojumam. Tāpat ir noteiktas prasības, kādos apjomos kas būtu jānodrošina depozītu sistēmas operatoram," stāsta Vesere.
Rudīte Vesere par depozīta sistēmas praktisko pusi – ko, kā un kur varēs nodot, kāds šīs taras precēm būs uzcenojums veikalu plauktos:
"Noteikumos ir paredzēts, ka depozītu sistēmā ir stikla pudeles, PET pudeles un skārdenes, respektīvi dzērienu bundžiņas. Depozītu maksa arī ir noteikta šajos noteikumos. Tie ir 10 eiro centi par vienu vienību. Lai nevienam nebūtu apgrūtinoši pārdomāt, cik un kā, pilnīgi vienalga, vai tas būs metāls, plastmasa vai stikls, ir šī konkrētā summa, un tā ir tāda pati, kāda šobrīd ir Lietuvā un Igaunijā."
Lietuvas depozīta sistēma ir viena no jaunākajām Eiropā, turklāt īpaši daudzināta, tāpēc Latvija daudz ko pārņēmusi no šīs kaimiņvalsts.
Jau pašlaik ir visai nojaušams, ka galvenais cīņā par depozīta sistēmas ieviešanu un uzturēšanu būs nesen izveidotais uzņēmums «Depozīta iepakojuma operators». To dibinājusi Alus un dzērienu iepakojuma savienība, ko dažādi alus ražotāji savukārt izveidoja jau pirms sešpadsmit gadiem tieši ar mērķi ieviest depozīta sistēmu, kam politiķi saņēmās tikai tagad. Jaundibinātās kompānijas «Depozīta iepakojuma operators» juridiskā adrese ir Aldaru laukumā Cēsīs, kur ir arī uzņēmums «Cēsu alus», bet tās valdes priekšsēdētājs ir Miks Stūrītis.
"Ir paredzams, ka pievienosies vēl virkne citu ražotāju un nozares pārstāvju, jo "Depozīta iepakojuma operatora" dibināšanas mērķis ir apvienot Latvijas lielākos ražotājus un mazumtirgotājus, tādā veidā nodrošinot maksimālu pārstāvniecību. Šobrīd ir nodibināts šis uzņēmums, kura dibinātājs ir Alus un dzērienu iepakojuma savienība, bet paredzams, ka tuvākajā laikā piebiedrosies arī citi dalībnieki," uzsver Stūrītis.
Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure uzteic Stūrīša pieredzi lielās valsts kapitālsabiedrībās un privātkompānijās, un depozīta sistēmas operatora projekta vadītājs ir izvēlēts no 70 kandidātiem ar starptautiskas personāla atlases kompānijas palīdzību. Viņa uzdevums būs panākt, lai vairums Latvijas ražotāju un tirgotāju cieši sadarbojas un lai depozīta sistēmas preču pārdošana un savākšana ir pārredzama jau no paša sākuma. Šure gan teic, ka par gandrīz gatavajiem valdības noteikumiem šonedēļ vēl būs iebildes. Uzņēmumiem nepatīk, ka depozīta sistēmas ieviesēja izvēlē galvenais nosacījums būs biznesa ideja, nevis tas, cik daudz Latvijas ražotāju ir apvienojušies šī mērķa sasniegšanā.
Savukārt ideja jeb biznesa plāns konkursā par depozīta sistēmas ieviešanu pašreizējā noteikumu redakcijā veido 80 procentu proporciju. Uzņēmēji cer abas lietas salāgot vienlīdzīgi, jo tā ir ražotāju atbildība, lai viņu produkcija tiktu savākta. Savukārt pašlaik var sanākt, ka depozīta ieviešanu uztic labai idejai, kas nemaz neapvieno pašus ražotājus.
Vēl viens klupšanas akmens var izrādīties sadzīves atkritumu tarifi pēc depozīta sistēmas ieviešanas. Tikko tie ir noteikti Rīgā, bet pašvaldības Vides pārvaldes priekšniece Evija Piņķe prognozē, ka tarifi būs jāpalielina, jo no šķirojamajiem atkritumiem atņems vērtīgākos, kas uzņēmējiem ļauj mazināt tarifus par pārējo gružu izvešanu.
Rudīte Vesere no Vides ministrijas gan nedomā, ka sadzīves atkritumu tarifi pēc depozīta sistēmas ieviešanas kāps.
Igaunijas pieredze rāda, ka kopumā tiek savākti vairāk nekā 90 % no pārdotā depozīta iepakojuma. Vājāk sokas ar PET pudeļu aizgādi atpakaļ uz veikaliem, bet skārda bundžas savāc pat 97 % apjomā no pārdotajām. Lietuvā un Igaunijā vienu taras pieņemšanas automātu izmanto ap 2500 iedzīvotāju.
