ĪSUMĀ:
- Pieņemts lēmums likvidēt Pārresoru koordinācijas centru, to pievienos atpakaļ Valsts kancelejai.
- Savulaik centru izveidoja kā premjeram pakļautu iestādi, lai vienoti vadītu valsts attīstības jautājumus.
- Šobrīd centrā strādā 23 cilvēki un atalgojuma budžets ir aptuveni miljons eiro.
- Valsts kontrole, revidējot valsts uzņēmumus, ieteikusi tieši stiprināt PKC lomu kapitālsabiedrību pārvaldīšanā, ne to likvidēt.
Tolaik Pārresoru koordinācijas centru pieteica gluži kā superministriju – premjeram pakļautu iestādi, kas stāvēs pāri atsevišķu ministriju interesēm un skatīsies uz valsts attīstību kopumā.
Mantojums nākamajai valdībai
Latvijas Televīzijas raidījums “De facto” ziņo, ka premjers Krišjānis Kariņš (''Jaunā Vienotība'') šādu ceļu izvēlējies, uzskatot, ka nepieciešams stiprināt PKC funkcijas un to var izdarīt vēl ciešākā sazobē ar Valsts kanceleju, respektīvi – kļūstot par daļu no tās. Līdz ar to tiktu stiprināta arī pati Valsts kanceleja. Savukārt, ja līdz šim PKC virzītos dokumentus un idejas turpmāk virzītu Valsts kanceleja un tās direktors, tiem būtu jau cits svars, uzskata premjera birojā.
“Par ietekmi jāteic, ka tagad Valsts kanceleja ir tā, kas organizē Ministru kabineta darbu, valsts sekretāru sanāksmes. Protams, tajā brīdī, kad Valsts kancelejas direktors ir tas, kurš vada valsts sekretāru sanāksmes, viņam ir arī ir cits svars lēmumu pieņemšanā attiecībā uz dažādiem pārresoru koordinācijas jautājumiem, ko mēs jau tagad redzam,” raidījumam saka Ministru prezidenta biroja vadītājs Jānis Patmalnieks.
“No mūsu viedokļa raugoties, esot jau kādu brīdi te pozīcijā – Ministru prezidenta birojā, mēs redzam, ka ir lietas, kuras var darīt labāk, un mēs redzam, ka kopā Valsts kanceleja un PKC var tās darīt labāk. Šis ir tas brīdis, kurā mēs esam nonākuši pie šī lēmuma, lai šo pēc Saeimas vēlēšanām atstātu kā mantojumu nākamajam kabinetam.”
Idejas labas, bet pietrūka ietekmes
Nacionālais attīstības plāns, valsts uzņēmumu pārvaldīšana un citi jautājumi bijuši tās uzmanības lokā. Šai iestādei tika uzticēts vadīt ekspertu komandu, kurai bija jāgatavo padomi valdībai kovida krīzes pārvaldīšanai. Beidzās tas gan ar demaršu. Tagad centram jāgatavo priekšlikums par tā likvidēšanu un iekļaušanu Valsts kancelejā. Reformas piedāvājums bija jāsagatavo šonedēļ, bet PKC beigtu pastāvēt līdz ar nākamā gada sākumu. Šobrīd PKC strādā 23 cilvēki un tās atlīdzību budžets ir aptuveni miljons eiro.
Idejas labas, bet pietrūka ietekmes – šādu viedokli “De facto” saklausa vairākkārt, kad tiek runāts par PKC likvidēšanu un tā uzdevumu atdošanu Valsts kancelejai. Savulaik to izveidoja kā premjeram pakļautu iestādi, lai caur to vienoti vadītu valsts attīstības jautājumus.
Lūk, ko pirms desmit gadiem (20.11.2011.) teica viena no PKC kā atsevišķas iestādes izveidošanas autorēm, 11. Saeimas deputāte Lolita Čigāne (''Vienotība''): “Noteikti ir tā, ka šāda centra darbība, ja tā būs sekmīga, ko neviens nevar garantēt, viņa valsts pārvaldei ietaupīs naudu, jo viņa liks ministrijām un nozaru cilvēkiem un tajā strādājošiem ierēdņiem un nozari regulējošām institūcijām un organizācijām strādāt saskaņotāk – viena mērķa un kopējas valsts attīstības vārdā.”
Risinājums iegūla atvilktnēs
Jau pirms deviņiem gadiem PKC piedāvāja centralizēt valstij piederošo uzņēmumu kapitāldaļu pārvaldīšanu. Izdevās panākt, ka valsts uzņēmumi jāpārvalda pēc vienotām vadlīnijām. Taču līdz centralizētai pārvaldīšanai netika – ne toreiz, ne 2020. gadā, kad pie šī jautājuma atgriezās.
“Mēs esam pārliecinājušies, ka šis process nevar būt straujš. Arī par šo centralizāciju bija piedāvājums, pret ko diezgan kategoriski iebilda ministrijas, par ko nebija iespējams panākt vienošanos šinī valdībā. Un, kā es jau teicu, mēs redzam, ka tas process tāds revolucionāri pakāpenisks būs. Pārskatot, uzlabojot pakāpeniski daudzas lietas pārvaldībā, saglabājot šo konkurētspēju, uzstādot skaidrus mērķus valsts kapitālsabiedrībām un stingri ar viņiem strādājot,” saka PKC vadītājs Pēteris Vilks.
Šobrīd valsts uzņēmumu kapitāldaļu turētāji ir atbildīgo ministriju vadoši ierēdņi. Pirms pusotra gada izstrādātais piedāvājums paredzēja, ka kapitāldaļas nodos vienās rokās, piemēram, šim mērķim veidotā uzņēmumā. Lai gan apņemšanās to izdarīt ierakstīta valdības deklarācijā, tomēr centra piedāvātais risinājums valdībai iegūla atvilktnēs.
Idejas tika nobremzētas
Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta Latvijas pārstāvniecības vadītājs Andris Grafs uzskata, ka PKC pietrūcis līderības lielo jautājumu virzīšanā. “Pārresoru koordinācijas centram varētu būt lielāka loma uzstājīgāk argumentēt un skatīties, kāda varētu būt tā ietekme kopumā uz ekonomiku, kopumā uz pārvaldības kvalitāti, ko politiķi nav izmantojuši vai nav uzklausījuši un nav saredzējuši, ka Pārresoru koordinācijas centrs varētu būt tāds, kura ieteikumos liek ieklausīties, un līdz ar to tā rezultāta nav.”
Savukārt pēc asiem iebildumiem no tieslietu ministra puses nobremzēja arī vienotas iestādes (ar filiālēm visā Latvijā) izveidi bērnu emocionālās un psihiskās veselības attīstībai. Uzdevumu to veidot PKC saņēma no šīs pašas valdības. Tieslietu ministrija iebildumos norādīja – centrs nav bērnu tiesību aizsardzības sistēmas subjekts.
“Mēs palikām pie tā, ka iniciatīva ir laba un attīstāma, ka nepieciešams izstrādāt pirmos lielos trīs līdz piecus pakalpojumus, tad tos notestēt un ieviest attiecīgi praksē. Un tad jau lemt par to institucionālo modeli, kāds tur ir vajadzīgs. (..) To varēja darīt arī Pārresoru koordinācijas centrs, bet mums ir tā – es skatos uz jautājumiem arī kā juriste. Protams, mēs nevaram vienkārši uz revolucionārās sirdsapziņas pamata arī darīt jebko, mums ir jāskatās, ko mums noteic likums. Ja mēs ilgtermiņā liekam iekšā kādu uzdevumu kādai valsts pārvaldes iestādei, tad šis uzdevums viņai ir jādeleģē caur likumu,” saka Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Ilona Kronberga.
Valsts kontrole ieteica stiprināt PKC lomu
PKC veiksmīgāk gājis ar Nacionālā attīstības plāna rakstīšanu. Vadoties pēc tā, tiek sadalīti Eiropas fondu miljardi. Šo procesu uzrauga Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisija. Tā nākamnedēļ plāno sasaukt sēdi, lai izvaicātu iesaistītos par iestādes reorganizēšanas plāniem.
“Ir ārkārtīgi svarīgi, lai valsts pārvaldē būtu cilvēks – vārds un uzvārds, kurš būtu konkrēti atbildīgs par šī Nacionālā attīstības plāna izveidošanu, īstenošanu, uzraudzību un koordināciju.
Un tas nevar būt cilvēks, kurš vienlaicīgi atbild par vēl desmit vai 100 lietām. Tas nevar būt Valsts kancelejas vadītājs,” uzskata komisijas vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs, kura vadītā ministrija strādā ar dažādiem attīstības plāniem, saka: “Raudzīsimies, kas būs šis sagatavotais rīcības virziens, ko Valsts kanceleja piedāvās arī valdībai lemšanai – gan par šo funkciju sadalījumu, kā tas izskatīsies un kādi būs šie pienākumi un to sadale. Jo jebkurā gadījumā – pārnozaru koordinācija, savstarpējā sadarbība būs nepieciešama arvien vairāk.”
Vēl nesen Valsts kontrole, revidējot valsts uzņēmumus, Ministru kabinetam ieteica tieši stiprināt PKC lomu kapitālsabiedrību pārvaldīšanā, ne to likvidēt. Valsts kontrolieris norādīja, ka šobrīd PKC ir rekomendējoša iestāde bez plašākām pilnvarām.
