Mārtiņa Bisenieka mamma brīžiem viņu tur ar visu spēku, lai 29 gadus vecais dēls no rokas neizrautu sistēmas caurulīti. Dēlam ir smagi veselības traucējumi. Viņš nepārtraukti jāpieskata.
Mārtiņa mamma Anita stāstīja: "Viņam ir deviņus mēnešus veca cilvēka prāts. Tagad viņš pie sistēmas, visu laiku grib pagriezties. Viņš ir pieskatāms 24/7, nav atstājams ne mirkli."
Pēdējo trīs dienu laikā viņi Dobeles slimnīcā ir atkārtoti. Pirmā reize bija 18. novembra vakarā, kad viņus atveda neatliekamā palīdzība. Bet jau nākamajā rītā nodaļas vadītājs lūdzis doties prom.
Anita Biseniece klāstīja: "Es sāku šausmīgi raudāt. Jūs dzenat mūs ārā? Māsiņa atnesa papīru, ka aizejam labprātīgi."
Anita uzrakstīja: "Es neatsakos no ārstēšanas, mani padzina nodaļas vadītājs Orbidāns".
Slimnīcas vadītājs šo dokumentu nav redzējis un ārsta rīcību nekritizē.
Dobeles slimnīcas valdes priekšsēdētājs Leons Zariņš norādīja: "Mums ir nedaudz citādāks tas stāsts, ka pacients ir stacionēts un māte ir ņēmusi bērnu mājās tāpēc, ka nav ļauts atrasties klāt. Kāpēc būtu jāļauj? Tas jautājums jau nav tāds, kas būtu jāpieņem pirmajās piecās minūtēs, mēs to šodien esam atrisinājuši. Bet nav valstī tādi uzstādījumi, ka pie jebkura pacienta atrodas piederīgie."
Slimnīcas valdes priekšsēdētājs ļāvis Anitai palikt un aprūpēt dēlu. Mārtiņa mamma sacīja, ka pret nevienu citu ārstu iebildumu nav, tieši otrādi – visi cenšas atbalstīt.
"Es biju aizmirsusi mantiņu. Viņš nevar bez mantiņas. Un māsiņa Evita bija uztaisījusi mums rotaļlietu. Tas nav izstāstāms, meitenes visu laiku domā, kā palīdzēt," pauda Mārtiņa mamma.
Anitai gan paskaidrots, ka sava gulta viņai nepienākas. Sieviete stāstīja: "Tagad man tika pateikts, ka ir tikai viena gulta mums. Un es guļu viņam blakām. Viņam ir epilepsija, visu laiku jāpieskata."
Slimnīca ir pašvaldības kapitālsabiedrība, un par notikušo incidentu zina arī Dobeles novada dome.
Dobeles novada pašvaldības izpilddirektors Agris Vilks norādīja: "Pašvaldības un slimnīcas vārdā atvainojos pacienta tuviniekiem, esam jau to izrunājuši ar slimnīcas vadību. Ir jābūt algoritmam vai priekšrakstam, ja mēs runājam par jebkuru kvalitātes sistēmu, katram jāzina, kā rīkoties. Šī situācija ir izveidojusies tāda, kāda tā ir."
Cilvēkus ar īpašām vajadzībām Dobelē apvieno biedrība "Laimiņa". Tās vadītāja Kristīne Briede tagad ievēlēta arī domē, strādā opozīcijā. Viņa uzsvēra, ka valstī nav vienotas kārtības šādiem gadījumiem.
Briede skaidroja: "Tā ir katras slimnīcas, katra daktera individuālas situācijas ar ģimeni, kā tās tiek risinātas. Un otra problēma – mums ir liela problēma, ka personas, kam ir garīga vai psihiska rakstura traucējumi, nonāk slimnīcā dēļ citām vainām, viņus nevēlas ārstēt, sūta uz psihoneiroloģiskajām [slimnīcām]. Bet tur uzskata, ka tās nav slimības, kas viņiem jāārstē. Un tā jau arī ir."
Dobelē notikušo risinās, sēžoties slimnīcas, pašvaldības, sociālajiem darbiniekiem un nevalstiskā sektora aktīvistiem pie sarunu galda un izstrādājot vadlīnijas.
Taču Mārtiņa mamma būtu laimīga kaut divas stundas izgulēties. Anita pauda: "Nu, ja Dobelē ir kāds cilvēks, kas var tuvākajās dienās kaut uz stundiņu viņu pieraudzīt, kad nav sistēmas, lai es tepat kaut kur noliktos un pagulētos, es būtu ārkārtīgi pateicīga."
