Komentējot televīzijas žurnālista Gundara Rēdera personīgo paziņojumu raidījumā “Viens pret vienu”, kurā Rēders aicināja padomi pārskatīt konkursa rezultātus, Giels norādīja, ka tas ir ētikas pārkāpums, ko ar žurnālistu pārrunās pēc stāšanās amatā 15. aprīlī.
Vairāki Latvijas Žurnālistu asociācijas biedri to uztvēruši kā atlaišanas draudus, tādēļ organizācija atkārtoti aicina padomi no jauna meklēt televīzijas valdi.
Žurnālisti saskata Rēdera atlaišanas draudus
Žurnālistu asociācijas pārstāve Arta Ģiga Latvijas Radio pauda, ka ētikas pārkāpums nav noticis, jo ētika prasa skaidri nodalīt viedokli no ziņām, un tas tika izdarīts. Turklāt žurnālistiem ir pienākums runāt par lietām, kas skar sabiedrību, kas ir būtiski sabiedrībai un kur viņi saskata bažas, kas varētu apdraudēt vārda brīvību vai kaut kā ierobežot mediju brīvību izteikties.
Žurnālistiem Giela intervija radīja satraukumu par to, ka līdz šim bažas par viņa pieredzes trūkumu mediju jomā ir daudz lielākas un daudz nopietnākas, nekā mēs to bijām sapratuši, un mums arī ir zināms, ka žurnālistiem ir nākuši klāt vēl citi fakti par Giela iepriekšējo darbību, kas liek apšaubīt viņa pieredzi un spējas vadīt uzņēmumu, sacīja Ģiga.
Viņa piebilda, ka konkurss tiešam jāpārskata, jo, iespējams, padome tika maldināta par Giela spējām vadīt uzņēmumus.
Reaģējot uz Giela izteikumiem, vairāki Latvijas Televīzijas žurnālisti sociālajā tīmekļvietnē “Twitter” ir paziņojuši, ka Rēdera atlaišanas gadījumā sekos arī viņu atlūgumi. Tā pavēstījis Dāvids Ernštreits, Laura Vonda, Sandra Zviedre, Anete Bērtule, Dace Stirāne, Zanda Ozola-Balode un citi.
Žurnālistu asociācija: Gielam nav izpratnes par vārda brīvību
“Latvijas Satversme nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, kā arī paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta,” atgādina Žurnālistu asociācija.
Giela paustais, ka Rēders ir pārkāpis žurnālista ētiku, jo TV tiešraidē izteicis viedokli par Giela nepiemērotību augstajam amatam, rāda, ka līdztekus vadītāja un mediju jomas pieredzes trūkumam Gielam nav izpratnes par vārda brīvību un tās robežām, uzsvērts asociācijas paziņojumā.
Pārmetumi par ētikas neievērošanu arī ir nevietā, jo Rēdera paziņojums nav par iekšējām vai personīgām lietām, tas ir atbildīga žurnālista paziņojums par sabiedriskā medija vājināšanu. Tas ir svarīgi visai sabiedrībai. Iespēja izmantot sabiedriskā medija ēteru ir ne tikai liela privilēģija, bet arī atbildība. Tā ietver pienākumu neklusēt par klaju sabiedrības interešu neievērošanu, pauž LŽA.
LTV Ziņu dienesta kolēģi atbalsta Rēdera teikto un sagaida profesionāla vadītāja iecelšanu LTV valdē, norāda LŽA.
LŽA norādīja, ka izpratne par vārda brīvību ir tikai viens no tās raižu iemesliem. Giela intervijas plašsaziņas līdzekļos nerāda izpratni par sabiedriskā medija vadību, bet NEPLP priekšsēdētājas Daces Ķezberes izteikumi Saeimā 3. aprīlī par iemesliem Evas Juhņēvičas neiecelšanai par valdes priekšsēdētāju rada nopietnu pamatu uzskatīt, ka pārkāpts Darba likumā noteiktais dzimumu diskriminācijas aizliegums.
LŽA arī aicina Gielu uz tikšanos, jo konkursa laikā publiskas uzklausīšanas nav bijis un jautājums par LTV vadīt griboša cilvēka izpratni un uzskatiem par sabiedriskā medija neatkarību un pienākumiem skar plašāku sabiedrību nekā tikai LTV darbiniekus.
LŽA aicina šim paziņojumam pievienoties arī citas organizācijas, kuras uztrauc vārda brīvība un mediju nākotne.
Priede: NEPLP nespēja pamatot Giela iecelšanu ir pamats satraukumam
Publiski vērojamais NEPLP argumentu un jaunā valdes priekšsēdētāja izpratnes trūkums par mediju darbu ir ārkārtīgi satraucoši signāli par to, ka pieņemtais lēmums nav sabiedriskās televīzijas nākotnes attīstības interesēs, uzskata LTV valdes loceklis Ivars Priede.
Trešdien, 3. aprīlī, pēc NEPLP valdes priekšsēdētājas Daces Ķezberes iniciatīvas notika tikšanās ar LTV augstākā un vidējā līmeņa vadītājiem un redaktoriem. Arī ierobežotā darbinieku lokā Ķezbere, skaidrojot, kādēļ tieši Giels izvēlēts atbildīgajam amatam, tikšanās laikā diemžēl netika kliedētas darbinieku bažas par viņa kvalifikāciju amatam, tāpat netika sniegti citi argumenti, izņemot tos, kas jau izskanējuši publiski, teikts LTV paziņojumā.
Darbinieki norādīja, ka, iepazīstoties ar publiski pieejamo Giela CV, nav ieraugāma tāda profesionālā kvalifikācija, kādu NEPLP no kandidātiem pieprasījis konkursa nolikumā. Pēc norādīšanas uz šo aspektu, NEPLP vadītāja paziņoja: “Tieši tāpat kā “Vienotība” jūs runājat.”
Priede uzskata, ka šāda savstarpējā komunikācija un politisko simpātiju piedēvēšana laikā, kad jau otrais nozīmīgais NEPLP lēmums netiek pienācīgi skaidrots ne LTV darbiniekiem, ne sabiedrībai, neveicina savstarpēju uzticēšanos.
Emocionālajā diskusijā NEPLP vadītāja centās pārliecināt skeptiskos darbiniekus, ka šis ir labākais iespējamais variants, un aicināja dot iespēju Eināram Gielam strādāt 100 dienas, un tad vērtēt viņa darbu.
“LTV nav tikai tehnika un budžets. LTV pirmkārt ir kolektīvs. Par spīti budžeta trūkumam un tehnoloģiskajai atpalicībai LTV pērn kļuva par skatītāko kanālu Latvijā, un tas ir tieši komandas nopelns,” uzsver Priede.
Tehniskie trūkumi un kritiskais budžets nav bijis šķērslis uzrādīt izcilus rādītājus gan pērn, gan šī gada pirmajos trīs mēnešos, tomēr kopš aizvadītā gada pēdējām dienām visas pazīmes liecina, ka televīzijai tiek uzbrukts.
“Mums nepārtraukti jāatvaira acīmredzami mēģinājumi vājināt LTV pozīcijas. Šobrīd ir sajūta, ka Latvijas Televīzija ir palikta zem sitiena – politiķu diskusijās izskan tādi žurnālistikas neatkarību graujoši apzīmējumi kā “pozitīvās ziņas”, gan NEPLP attieksme, gan jaunā valdes priekšsēdētāja publiskie izteikumi rada jautājumus,” uzskata Ivars Priede.
“Brīdī, kad tiek apšaubīta LTV Ziņu dienesta profesionalitāte, kad ne vien citu mediju profesionāļi, bet arī LTV darbinieki ir pilnīgā neizpratnē par padomes pieņemto lēmumu un daļa darbinieku ir publiski pauduši apņēmību pamest darbu LTV gadījumā, ja tiks atlaists Gundars Rēders, par šīm lietām ir jārunā skaļi,” uzskata Priede.
“Mēs vienmēr varam diskutēt par pagātnes kļūdām, par to, kura valde kad nav pieņēmusi kādu lēmumu. Taču šobrīd ir laiks domāt par nākotni, kuras vienīgais attīstības un izaugsmes garants ir darbinieki, kuri ar savu darbu kalpo sabiedrības interesēm,” norāda Priede.
