Šodien mazā upīte Šņitka, kas pierobežas Kārsavā šķērso četras ielas, skanīgi burbuļojot, nes savus ūdeņus uz Krieviju. Grūti pat iedomāties, ka pirms nepilniem pieciem gadiem, kad Latgalē 50 stundas ilgušajās stiprajās lietusgāzēs uz vienu kvadrātmetru zemes nolija vairāk nekā 200 litri lietus ūdens, Kārsavas pilsētas daļu appludināja tautā par strautu sauktā Šņitka.
"Mēs gājām pa mazajām ieliņām, kur pāri ceļam plūda upe ar visām zivtiņām,"
tā par plūdiem stāstīja Ludzas novada domes priekšsēdētāja vietniece Ināra Silicka, uzsverot, ka Šņitka tek pa dolomīta plāksnēm un sākotnēji bijis plāns pat veikt spridzināšanas darbus, lai tās gultni padziļinātu. Kontroltāme sastādīja nepilnu pusmiljonu eiro. No valsts šie līdzekļi netika piešķirti.
"Mēs ar Latvijas Pašvaldību savienības atbalstu atradām iespēju un caur Eiropas Savienības Solidaritātes fondu saņēmām atbalsta līdzekļus. Būvniecības darbus vēlāk veica "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi". Projektētāji izvēlējās citu iespēju, bez upes gultnes spridzināšanas. Tā tika padziļināta un sanesumi iztīrīti. Tagad mēs varam redzēt, cik skaistas ir upes malas, cik civilizēti izskatās pa pilsētas centru plūstošā upīte," stāsta Silicka.
Kārsava veiksmīgi atrisināja pilsētas problēmu. Arī ZM nekustamie īpašumi", kas uzrauga un apsaimnieko galveno un lielāko meliorācijas sistēmas daļu valstī, ir veikuši gan notekgrāvju, gan upju un aizsargdambju sakārtošanu.
Kā uzsver Zemkopības ministrijas nekustamo īpašumu Latgales reģiona meliorācijas nodaļas vadītājs Staņislavs Šķesters,
meliorācijas sistēma valstī ir gan privātajā, gan pašvaldības, gan arī valsts īpašumā. Valsts savu daļu kopj, un katru gadu tiek īstenoti jauni projekti.
Pēc plūdiem 2017. gada augustā Latgalē Eiropas Sociālais fonds meliorācijas sistēmu sakārtošanai Latvijā piešķīra nepilnus 13 miljonus eiro un pieteiktie darbi bija jāveic un līdzekļi jāapgūst līdz 2020. gada beigām.
"Tieši meliorācijas sistēmu atjaunošanai, aizsargdambju nostiprināšanai, bojājumu novēršanai. Kopumā mēs valstī veicām šādus darbus 65 objektiem ar kopīgo garumu 310 kilometri. Mēs varējām likvidēt 2017. gada plūdu radītos bojājumus. Latgales reģionā bija 16 objekti, kuros mēs veicām ūdens noteku un polderu aizsargdambju caurteku regulēšanu, tāpat arī Aiviekstes hidromezgla sanešu likvidēšanu un daudzu kanālu un aizsargdambju regulatoru atjaunošanu par kopējo summu 3,2 miljoni eiro, veicām darbus 57 kilometru garumā," pauda Šķesters.
Latgales zemnieki pēc plūdos gūtās pieredzes uzsvēra, cik būtiski ir meliorācijas sistēmu atjaunošanu un izbūvi veikt, saskaņojot darbus gan ar privāto zemju īpašniekiem, gan ar pašvaldībām, gan ar valsts institūcijām. Kā sacīja Baltinavas novada zemnieks Guntars Bartkevičs, kurš apsaimnieko 4 tūkstošus hektāru zemes, meliorācijas sistēmas valsts daļas sakārtošanai ir ļoti svarīgāka nozīme.
"Kur bija jaunā meliorācija, visas caurtekas tika izmestas pa 100–300 metriem, jo tās bija plastmasas. Kur bija vecā meliorācija, caurtekas tika vienkārši izskalotas, applūda visas lauksaimniecības zemes. Bet tur visa problēma bija tajā, ka nebija no 1968. gada bagarēta robežupe Kūkova. Pēc plūdiem tika uztaisīts upes projekts un pusotra gada laikā tā tika meliorēta un, ja šobrīd būtu mums līdzīga situācija kā 2017. gadā, tik liels ūdens daudzums kā tad, tad vairs tādas nelaimes nebūtu vai nu tā būtu pavisam maza," teica Bartkevičs.
Tiesa, lauksaimnieki atzīst, ka zemes meliorāciju pienācīgā līmenī to var atļauties vien lielie zemnieki, kuri piesaista arī Eiropas Savienības (ES) finansējumu. Guntars Bartkevičs norādīja, ka var iztikt arī bez ES projektiem.
"Mums ir divi lielie ekskavatori, gan buldozers, gan drenu skalotājs, un strādā vesela brigāde melioratoru. Mēs visu laiku tīrām, skalojam, mainām, visu laiku strādājam pie visām meliorācijas sistēmām. Renovējam bijušo sovhoza laiku meliorācijas sistēmu un dažās vietās pat liekam jaunu. Mēs tiekam galā paši ar saviem spēkiem, jo, veidojot projektu, ir jāpiesaista trešā persona, kas veic darbus, un man tur nav ekonomiskā pamatojuma tērēt ES naudu," sacīja Bartkevičs.
Pēc lielajiem plūdiem Latgalē pagājuši nepilni pieci gadi, un pēc Lauku atbalsta dienesta Austrumlatgales reģionālās pārvaldes vadītāja Aigara Puncuļa vārdiem – šajā laikā Latgales zemnieku interese par Eiropas Savienības atbalstu zemju meliorācijai nebija liela.
"Pa šo laiku mūsu teritorijā – Ludzas un Rēzeknes novadā – tika iesniegti pieci meliorācijas projekti, ko iesniedza zemnieku saimniecības par kopējo summu gandrīz pusmiljons, un visi šie projekti tika realizēti. Meliorācijas sistēmu sakārtošana tas ir ļoti dārgs prieks, un, lai to realizētu, ir vajadzīgi papildu līdzekļi," sacīja Puncuļs.
Aigars Puncuļs prognozēja, ka raugoties uz pašreizējo ekonomisko situāciju, jau tā ne tik aktīvā privāto zemju meliorācija varētu notikt vēl lēnāk.
"Zinot šā brīža situāciju, kad zemniekam pirmām kārtām ir jāiegādājas degviela vai tehnika, lai attīstītu saimniecību, tāpēc meliorācija dažkārt paliek tajā otrajā plānā," teica Puncuļs.
Meliorācijas darbu iespaidīgās izmaksas būs jāņem vērā arī Jēkabpils novada zemniekiem, jo lielajos plūdos Daugava bija izgājusi no krastiem appludinājusi ne tikai 450 dzīvojamās mājas, bet arī lauksaimniecības zemes. Kā atklāja Lauku atbalsta dienesta Viduslatvijas reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītāja Gunta Žilde, kopumā cietušas 38 saimniecības.
"Darbinieki ir apsekojuši janvāra plūdu skarto teritoriju. Ābeļu, Krustpils un Sakas pagasts ir tie pagasti, kur ir cietusi lauksaimniecības zeme.
Esam apzinājuši 20 saimnieku un saimniecības Sakas salā, Ābeļu pagastā tās bija 12 saimniecības un Krustpils pagastā – sešas," teica Žilde.
Zemnieku saimniecības "Kaļķi" saimnieks Agris Stiebriņš atzina, ka postījumi ir lieli, taču pagaidām par zaudējumiem runāt ir pāragri. Bet jau tagad skaidrs, ka būtiski cietusi arī meliorācijas sistēma.
"Vairāku hektāru platībā izskalojumi līdz 2 metru dziļumam, vienkārši grunts noskalota. Meliorācijas grāvji ir līdz augšai pilni, par drenāžu jau nemaz nerunāsim. Divu metru dziļumā izskalots – tur jau nekādu drenu vairs nav.
Vispirms jau ir grāvis jāizrok, jo mums uz Sakas salas tas ir centrālais meliorācijas grāvis, vairāki simti hektāru no tā ir atkarīgi. Tas ir līdz augšai ciet. Tas ir fiziski jāizrok. Tad arī var skatīties par drenām, kur tas ir un kur tas nav aktuāli," skaidroja Stiebriņš.
Latgalē vismaz valstij noteiktie meliorācijas darbi ir saplānoti, bet Jēkabpils novadam vēl priekšā gan plūdu stihijas nodarīto zaudēju aprēķināšana, gan arī finansējuma meklēšana, lai kompensētu vismaz daļu nodarīto zaudējumu kā lauksaimniekiem, tā arī no plūdiem cietušajiem iedzīvotājiem.
