Līdakas ieskatā šīs problēmas risināšanā nav nepieciešamas izmaiņas attiecībā uz laivu un kuģu būvi, remontu un tauvas joslu. Viņaprāt, jātiek skaidrībā ar klasifikāciju.
“Katram skaidrs, ka šī konstrukcija, par kuru mēs prātus laužam, nekādi neatbilst terminam “laiva” vai “kuģis”. Šī ir pavisam citam mērķim radīta būve, kura būtu jāregulē būvniecības likumdošanā,” sacīja deputāts.
Deputāts arī skaidroja, ka “mājai-kuģim” neesot nekā kopīga ar peldlīdzekļiem, kas paredzēti nokļūšanai no viena uz citu punktu. Viņš arī uzsver, ka jāprecizē tas, ko iespējams reģistrēt kuģu reģistrā.
Tāpēc viņš piedāvā Ministru kabineta noteikumos precizēt formulējumus, kas ir laiva un kuģis. Tādējādi, piemēram, peldošās kafejnīcas būtu jāuzrauga Būvniecības likuma ietvaros.
Viņš atkārtoti pauda skepsi par piedāvātajiem grozījumiem Zvejniecības likumā, jo tas apgrūtināšot piekrastes zvejnieku darbu. “Lai notauvotu laivu krastā pie savas mājas, cilvēkiem būs jāiet uz pašvaldību, jāprasa kārtējās atļaujas, saskaņojumi. Kam tas ir vajadzīgs?” viņš piebilda.
Jau ziņots, ka janvāra vidū plašu rezonansi guva reģionālā laikraksta “Kursas Laiks” atklātais, ka Pāvilostā jūras krastā jau daudzus gadus atrodas būve, kas izskatās pēc mājas, bet pēc sākotnējās dokumentācijas ir būvniecībā esošs kuģis. Taču ekspluatācijā kā peldlīdzeklis tas nav nodots. Būves īpašnieks ir miljonārs Argods Lūsiņš.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pieprasīja Pāvilostas pašvaldībai paskaidrojumu par bezdarbību saistībā ar jūras krastā uzbūvēto objektu uz valsts zemes. Paskaidrojumus prasīja arī premjers Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība).