Miljonāram Argodam Lūsiņam piederošais uzņēmums, kam pieder skandalozu slavu iemantojusī māja-kuģis, kas uzcelta Pāvilostas novada Sakas pagastā, ir apsolījis līdz šā gada 1. jūlijam skandalozo būvi aizvākt no kāpām.
Tomēr Saeimas Tautsaimniecības komisijas deputāti ir pārliecināti, ka peldošo būvju būvniecība ir jāregulē stingrāk. Tas ir arī jautājums par šādu būvju drošību un atbilstību vides prasībām, komisijas sēdē pauda deputāts Ingmārs Līdaka (Zaļo un Zemnieku savienība), atgādinot, ka viena šāda peldoša būve - peldošā mākslas galerija „Noass” - atrodas tepat Rīgā.
„Viņa var šodien būt Lielupē un rīt, piemēram, Daugavā. Ir runa par māju uz pontona. Ja es gribētu uztaisīt mājās nelielu garāžiņu, man ir milzu ķēpa, kamēr es uztaisu projektu, kamēr to apstiprinu. Šeit tiek uzbūvēts tas pats „Noass”, tā ir diezgan pamatīga ēka uz ūdens. Vai, šādu ēku būvējot, ir kaut kāds regulējums kaut kur? Ir kādam jāpārbauda šāda projekta atbilstība kaut kādām drošības prasībām?” jautāja deputāts.
Latvijas Jūras administrācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Krastiņš deputātiem skaidroja, ka tās būves, kas ir reģistrētas administrācijas uzturētajos reģistros, tiek regulāri pārbaudītas. Pie tādām pieder arī „Noass”.
„Mēs viņu reizi gadā ejam apskatīt, skatāmies, kādas ir peldošās sastāvdaļas, pontons, kas viņam ir apakšā, kāds ir viņa tehniskais stāvoklis,” stāstīja Krastiņš.
Viņš uzsvēra, ka Jūras administrācija reģistrē ne tikai kuģus, bet arī dažādas citas peldošas konstrukcijas.
„Ir visādas cita veida konstrukcijas – ir debarkaderi, peldošas piestātnes, pontoni, peldošie krāni un celtņi. Tas viss sadalās dažādās kategorijās. Arī tos visus reģistrē Kuģu reģistra grāmatās, bet tas viņam nedod statusu, ka tas ir kuģis,” skaidroja Krastiņš.
Tomēr drošu un ticamu datu par to, vai visas peldošās būves, tostarp tādas, kas ir pieejamas apmeklētājiem, ir reģistrētas, valsts institūciju rīcībā nav.
Šajā jomā likumdošanā esot robi, taču Nacionālās apvienības deputātu piedāvātie Zvejniecības likuma grozījumi, kas tapuši, tieši reaģējot uz māju-kuģi Pāvilostā, tos neatrisinot. Tādēļ Tautsaimniecības komisijas vairākums šos grozījumus neatbalstīja.
Pašlaik laivu un kuģu pārziemošana, būve un remonts, kā arī zvejnieku un ūdenstūristu apmetņu ierīkošana Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes tauvas joslā atļauta, ja tas nav pretrunā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu.
NA piedāvāja noteikt - laivu un kuģu pārziemošana, kā arī zvejnieku un ūdenstūristu apmetņu ierīkošana atļauta, ja tas nav pretrunā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu un attiecīgai darbībai ir saņemta pašvaldības atļauja. To izsniegtu uz laiku, ne ilgāku par pieciem gadiem. Laivas un kuģus būvēt un remontēt varētu speciālās vietās, kas noteiktas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā.
KONTEKSTS:
Janvāra vidū plašu rezonansi guva reģionālā laikraksta “Kursas Laiks” atklātais, ka Pāvilostā jūras krastā jau daudzus gadus atrodas būve, kas izskatās pēc mājas, bet pēc sākotnējās dokumentācijas ir būvniecībā esošs kuģis. Taču ekspluatācijā kā peldlīdzeklis tas nav nodots. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pieprasīja Pāvilostas pašvaldībai paskaidrojumu par bezdarbību saistībā ar jūras krastā uzbūvēto objektu uz valsts zemes, bet Saeima sāka skatīt Zvejniecības likuma grozījumus, kas paredz ierobežot laivu un kuģu remontu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes tauvas joslā.
