Iepriekš VDI Zolitūdes traģēdijas kontekstā pārmeta SIA "Maxima Latvija" neizdarību - būvdarbu radīto risku neizvērtēšanu. Tagad uzņēmuma advokāti nonākuši pie secinājuma – uzraugošajai iestādei iespējams pārmest tieši to pašu.
Pārmetumus inspekcijai SIA "Maxima Latvija" balsta Ministru kabineta noteikumos, kas paredz – tai jāuzrauga, vai, veicot būvdarbus, ievērotas darba aizsardzības prasības.
Uzņēmuma pārstāvis norāda: ja pārbaude būtu veikta, iespējams, inspekcija būtu konstatējusi, ka darba vide nav droša un darbi tiktu apturēti vēl pirms traģēdijas.
"Ja, teiksim, VDI ir norādījusi aktā, ka mums vajadzēja paredzēt tādu iespēju, ka ēka var sabrukt un attiecīgi izdarīt secinājumus, tad, visticamāk, tas ietekmētu arī tos cilvēkus, kas uz šī jumta strādāja, un, ja šis būvniecības process no darba drošības viedokļa tiktu kontrolēts un analizēti šie riski; ja vien šādu risku cilvēki būtu pieļāvuši no VDI, ka, ja šis jumts var sabrukt, tad cilvēki, kas strādā uz viņa, arī var iet bojā," saka SIA “Maxima Latvija” pārstāvis Jānis Beseris.
Inspekcijā uzņēmuma pārmetumus sauc par absurdiem un norāda – tā ir “Maxima Latvija” reakcija uz pastiprināto uzmanību, ko uzraugošā iestāde pēc traģēdijas pievērsusi darba apstākļiem tirdzniecības tīkla veikalos.
"Pirmajā instancē tiesā ir izskatīts šis mūsu administratīvais akts, ar kuru mēs bijām uzlikuši atbildību darba devējam par notikušo nelaimes gadījumu daļā, un "Maxima" ir zaudējusi šo tiesu, un, iespējams, tas ir kalpoji par iemeslu šādiem pārmetumiem," saka VDI Rīgas reģionālās pārvaldes vadītāja Baiba Puķukalne.
Inspekcijā atzīst – otrās kārtas būvniecības laikā pārbaude liktenīgajā būvobjektā tiešām nav veikta. Primāri VDI apsekojot objektus, kas iezīmējušies ar iespējamiem darbinieku tiesību un darba drošības pārkāpumiem, kāds nav bijis Priedaines ielas būvobjekts. Inspekcijā gan uzsver – konkrēti ar projektēšanu un būvniecību saistītas kļūdas pārbaudē tāpat nevarētu konstatēt, tā esot būvvaldes atbildība.
"Mēs uzraugām darba aizsardzību un tiesības, to, vai darbiniekiem ir nodrošināti individuālie aizsardzības līdzekļi, vai viņi ir instruēti, kā droši strādāt, bet nekādā veidā mēs nevaram izvērtēt būvniecības procesa drošumu vai nedrošumu, tā kā ir pilnīgi absurdi šādi apgalvojumi," tā Puķukalne.
Attiecībā uz SIA “Maxima Latvija” norādi, ka inspekcija no būvdarbu pasūtītāja 2010. gadā nav saņēmusi nepieciešamo paziņojumu par būvdarbu sākšanu, Valsts darba inspekcijā atzīst – šis pārkāpums tiešām konstatēts – apsekojot objektu pirmās kārtas būvniecības laikā 2013. gadā.
Administratīvais sods darbu pasūtītājam nav piemērots noilguma dēļ. Inspekcijā gan uzsver – arī šis aspekts nekādā veidā nebūtu saistāms ar traģēdiju, un netic, ka policija pēc apstākļu noskaidrošanas varētu ierosināt krimināllietu. To, kad būs zināmi uzsāktās pārbaudes rezultāti, Valsts policija pagaidām neatklāj.
