ĪSUMĀ:
- Iestādes pārsteigtas, kā SIA “Bērnu oāze” strādā ar grūti audzināmajiem pusaudžiem.
- Bērnu psihiatri: Bērnunami ir viena no vietām, kas kavē bērna labvēlīgu attīstību.
- Daudzi nepaklausīgie pusaudži no bērnunamiem nonāca “Bērnu oāzē”.
- Vai atrašanās “Bērnu oāzē” tiešām palīdzējusi, tagad pētīs atbildīgie dienesti.
- “Bērnu oāzes” pārstāvis: Ja ir bērni ar uzvedības problēmām, tur nevar viss būt kārtībā.
- Iestādes vadība: darbam ar bērniem bijuši lieliski rezultāti. Sākotnējās pārbaudes rāda pretēju ainu.
- IKVD atklāja: Skolā nav atzīmēti “Oāzes” bērnu kavējumi.
- Pildas skola “Oāzes” bērnu skološanu gan uzņēmusies nesen, norāda uz valsts atbalsta trūkumu.
- Pusaudži sūdzējās par dzīvi “Oāzē”, policijā pārkāpumus nekonstatēja.
- Arī Ludzas novada bāriņtiesa vienmēr secinājusi, ka viss kārtībā.
- Pašvaldībai bija svarīgi neatstāt tukšas likvidētā bērnunama telpas.
- LM atklāja - vairākus pakalpojumus faktiski nesniedza.
- “Bērnu oāzes” īpašnieki nolēma februārī to slēgt, pusaudži tiks pārvietoti citur.
LTV atklātais par uzņēmējiem, kuriem bērnu pāraudzināšana ir bizness, pārsteidzis un pat šokējis daudzus. Tāpat pārsteigumu tagad piedzīvo vairākas iestādes un dienesti, kuriem principā būtu bijis jābūt lietas kursā par to, ar kādām metodēm un kādos apstākļos SIA “Bērnu oāze” veic uzvedības korekciju grūti audzināmajiem pusaudžiem.
Daudziem bērniem, kas uzauguši bērnunamos vai sociālā riska ģimenēs, vēlāk pusaudža vecumā destruktīva rīcība nav nekas neparasts.
Bērnu psihiatri uzskata, ka bērna uzvedība lielā mērā ir atkarīga no vides, kurā bērns aug, īpaši agrīnā attīstības periodā. Un tieši bērnunami ir viena no vietām, kas kavē bērna labvēlīgu attīstību.
Vai atrašanās “Bērnu oāzē” nepaklausīgajiem pusaudžiem tiešām palīdzējusi un kas ar viņiem noticis – to tagad pētīs atbildīgie dienesti.
Iestādes vadība brīnās, kāpēc pēkšņi ir pretenzijas
Bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs pārliecināts, ka bērna uzvedību nevar koriģēt slēgtos apstākļos, jo viņam pēc tam būs jādzīvo sabiedrībā.
Taču tieši šāda prakse ilgstoši piekopta SIA “Bērnu oāze,” kas atrodas Ludzas novadā, mežu ielokā un uz kuru daudzas pašvaldības gadiem sūtījušas savus nepaklausīgos pusaudžus.
Iestādē nereti par sliktu uzvedību bērniem bijis liegts tikties ar tuviniekiem, kā arī pamest teritoriju. Pašlaik vairākas institūcijas saistībā ar SIA “Bērnu oāze” veic pārbaudes. Tostarp par to, vai “Bērnu oāzē” ar savulaik traumētajiem bērniem, kuri uz pierobežu atvesti uzvedības koriģēšanai, ir strādājuši atbilstoši speciālisti.
Iestādes valdes loceklis Sergejs Maksimovs vairākkārt uzsvēra – kur ir bērni ar ielaistām uzvedības problēmām, tur nevar viss būt kārtībā.
"Es vienmēr pielietoju tādu metaforu - atbraukt Tuberkulozes slimnīcā un konstatēt, ka tur ir tuberkuloze, to nu var, protams,” sacīja Maksimovs.
SIA “Bērnu oāze” direktore Inga Štokmane arī pauda neizpratni: “Pēkšņi viss tas, kas deviņus gadus varēja strādāt, tagad, izrādās, ir ļoti nepareizi.”
Lai gan iestādes vadītāji stāstīja, ka viņu darbam ar pusaudžiem bijuši lieliski rezultāti, sākotnējās pārbaudes uzrāda pretēju ainu.
Skolas kavējumus nereģistrē
Piemēram, Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) secinājis, ka skola, kurā bijusi reģistrēta daļa bērnu, sistēmā nav atzīmējusi bērnu kavējumus un tas liedzis laikus iesaistīties citām institūcijām, ļaujot situācijai ar izglītības ieguvi samilzt.
“Arī šī mājas apmācība īsti nebija tiesiski noformēta. Arī tiesībsargs norādīja, pirmšķietami pārbaudi veica, diemžēl arī uz vietas šie pedagogi nenāca un nemācīja šiem bērniem atsevišķās situācijās, gadījumos,” stāstīja Izglītības kvalitātes valsts dienesta Uzraudzības departamenta direktors Juris Zīvarts.
“Situācija, kad bērns nesaņem izglītību, atrodoties kaut kādā slēgtā tipa iestādē, nu tas nebūtu pieļaujams.
Tas atstāj graujošu iespaidu uz viņu vispār tālāko visu mūža gājumu un viņu iespēju tālāk adaptēties sabiedrībā, un tas ir tīrs bērnu tiesību pārkāpums,” vērtēja Bezborodovs.
Pildas skolā Ludzas novadā gan stāstīja, ka tikai salīdzinoši nesen uzņēmušies “Oāzes” bērnu skološanu. Iepriekš bērni esot bijuši reģistrēti citviet, un par to, kā un vai daļa viņu izglītoti iepriekš, ziņu neesot. Pildas skolas pedagogiem sākotnēji esot gājis grūti.
“No valsts puses, es uzskatu, ka varētu būt lielāks atbalsts, jo šitādiem bērniem, piemēram, mums pēc pašreizējā finansējuma ir tā, ka mums nav ne sava psihologa skolā, ne sociālā darbinieka, ne speciālā pedagoga. Tur prasās tas viss, bet tas ir pa daļai uz pašvaldības rēķina, un nav tā, ka nu viņš būtu skolas sienās,” norādīja Pildas pamatskolas direktors Jurijs Zeļčs.
Policija un bāriņtiesa pārkāpumus nesaskatīja
No visām Latvijas malām uz “Bērnu oāzi” atvestie tā sauktie grūti audzināmie pusaudži regulāri bijuši policijas redzeslokā. Daļa tāpēc, ka bēguši un izsludināti meklēšanā, daļa - izdarīto likumpārkāpumu dēļ, bet vēl citi regulāri zvanījuši uz uzticības tālruni, lai sūdzētos par sadzīves apstākļiem un audzinātāju attieksmi. Policija pārbaudēs pārkāpumus neesot konstatējusi.
“Viņiem ir izdevīgi, ka atbrauc pārbaudes, runā, viņi arī kaut kādā veidā pievērš uzmanību tai iestādē,” sacīja Valsts policijas inspektore Vita Onufrijeva.
Arī Ludzas novada bāriņtiesa vienmēr secinājusi, ka viss kārtībā. Neviens neesot ziņojis par to, ka daļa bērnu, piemēram, neiegūst izglītību. Bāriņtiesa “Bērnu oāzē” viesojusies gan piecu Ludzas novada bērnu dēļ, gan citu bāriņtiesu uzdevumā, kas nav vēlējušās pārbaudīt pašas savu pašvaldību bērnu dzīves apstākļus un labsajūtu. Ar Ludzas bērniem viss esot kārtībā.
"Uzvedības traucējumi dažiem ir, ja, bet nu… Lai Dievs viņiem palīdz, būs viss labi, un dzīvē, es tā ceru, ka viņiem saliksies labi un veiksies,” sacīja Ludzas novada bāriņtiesas priekšsēdētāja Iveta Gajevska.
Savukārt Ludzas novada mērs Edgars Mekšs uz jautājumu, cik labi vienā vietā sakoncentrēt bērnus ar nopietnām uzvedības problēmām, kuri, iespējams, pat nesaņem izglītību, norāda, ka pašvaldībai bijis svarīgi neatstāt tukšas iepriekš likvidētā bērnunama telpas, par kuru remontu vēl bijis jāmaksā aizņēmums.
“Iznomājām tās telpas, lai viņas būtu izmantotas atbilstoši noteiktam mērķim, kam viņas arī bija būvētas. Tāpēc arī mēs nevērtējam, ar kādu programmu tā SIA nāk pie mums un kāda tā darbība ir atļauta. Latvijā darbība ir likumīga, mēs iznomājam telpas,” norādīja Mekšs.
“Oāzi” nolemts slēgt
Kamēr uzsāktās lietvedības nav noslēgtas, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija un Tiesībsarga birojs nekomentē, ko konstatējuši SIA “Bērnu oāze”.
Pārbaudēs iesaistījusies arī Labklājības ministrija (LM), atklājot, ka vairāki pakalpojumi faktiski netika sniegti, tāpēc tos izslēguši no sociālo pakalpojumu reģistra.
“Izslēgts no reģistra šobrīd ir tātad grupu dzīvoklis pieaugušām personām. Un otrs ir rehabilitācija bērniem ar atkarībām. Šie pakalpojumi tātad netika uz vietas sniegti. Konstatēts, ka šo pakalpojumu nav,” informēja ministrijas vecākā eksperte metodiskās vadības un kontroles jautājumos Agnese Jurjāne.
SIA “Bērnu oāze” uzņēmuma gada pārskats liecina, ka 2016. un 2017. gadā šis uzņēmums gadā apgrozījis nepilnu pusmiljonu eiro.
Ziedu laiki uzņēmumam bijuši 2013. gadā, kad tā apgrozījums pārsniedzis 800 000 eiro gadā.
Tas strādājis te ar nelielu peļņu, te ar dažu tūkstošu eiro zaudējumiem. Ienākumu avots esot maksājumi no pašvaldībām, kas turp sūta savus bērnus.
Ingas Štokmanes un Sergeja Maksimova vadītajai iestādei bijušas vairākas struktūrvienības dažādos novados.
Tagad pēc pārbaudošo iestāžu pārmetumiem abi nolēmuši ar februāri SIA “Bērnu oāze” slēgt.
Joprojām nav izdevies noskaidrot divu no “Bērnu oāzes” aizbēgušo bērnu atrašanās vietu. Iesniegumu par iespējamiem bērnu tiesību pārkāpumiem iestādē saņēmusi arī Valsts policija, kura nule sākusi šo lietu izmeklēt. Līdz ar iestādes slēgšanu pusaudži tiks pārvietoti.
