Noteikumu grozījumu anotācijā teikts, ka Eiropā un citās pasaules valstīs strauji izplatās pērtiķu baku uzliesmojums. Līdz 8. jūnijam, izmantojot Starptautiskajos veselības aizsardzības noteikumos noteikto ziņošanas sistēmu, 28 neendēmiskajās valstīs ir ziņots par laboratoriski apstiprinātiem pērtiķu baku gadījumiem. Šis ir vēsturiski lielākais dokumentētais pērtiķu baku uzliesmojums Eiropā, kur pērtiķu baku izplatība nav raksturīga, norādīja Veselības ministrijā (VM).
Arī Latvijā šī gada 3. jūnijā tika ziņots par diviem laboratoriski apstiprinātiem pērtiķu baku gadījumiem.
Līdz 2022. gada 8. jūnijam neendēmiskajās valstīs nav reģistrēts neviens nāves gadījums, kas būtu saistīts ar pērtiķu baku uzliesmojumu, tomēr par nāves gadījumiem ir ziņots no endēmiskajām valstīm Āfrikā.
Epidemioloģiskie dati liecina par vietējo infekcijas transmisiju jeb izplatību Eiropā, savukārt Pasaules Veselības organizācija (PVO) norādījusi, ka pat viens pērtiķu baku gadījums neendēmiskā valstī ir jāuzskata par uzliesmojumu.
Gan PVO, gan Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC) uzrauga situāciju, publicējot aktuālo informāciju gan par slimības izplatības apmēriem, gan nepieciešamajiem pasākumiem infekcijas slimības izplatības ierobežošanai.
Tā kā pērtiķu bakas ir reta, bakām līdzīga slimība, kas tiek pārnesta no cilvēka uz cilvēku, kas notiek ciešā saskarē ar infekciozu materiālu no inficētās personas ādas bojājumiem, kā arī ar elpceļu pilieniem, atrodoties ilgstošā tuvā kontaktā, piemēram, seja pret seju, un ar slimnieku kontaminēto jeb piesārņoto vidi, infekcijas slimības ierobežošanai ir nepieciešams noteikt kontaktpersonas.
Nosakot kontaktpersonu loku, ir jāņem vērā pērtiķu baku izplatības mehānisms. Kontaktpersonas atbilstoši noteikumiem nosaka Slimību profilakses un kontroles centrs.
Pēc tam, kad tiek apzināts kontaktpersonu loks, ir nepieciešams šīs kontaktpersonas informēt par medicīnisko novērošanu, lai kontaktpersonas savlaicīgi pamanītu izmaiņas savā veselības stāvoklī.
Papildus ir jāņem vērā, ka uzturēšanās vietā kontaktpersonas medicīnisko pārbaudi medicīniskās novērošanas laikā ir jāveic vismaz reizi dienā, jo uzturēšanās vietā cilvēku ikdienas ciešo kontaktu dēļ ir ļoti būtiski nepieļaut infekcijas slimības izplatību.
Līdz ar to infekcijas slimības ierobežošanai tiks noteiktas kontakpersonas. VM norādīja, ka kontaktpersonu noteikšana un šo kontaktpersonu veselības stāvokļa uzraudzīšana ļaus sekmīgāk ierobežot minētās infekcijas slimības izplatību.
Pērtiķu baku gadījumā atbilstoši PVO un ECDC norādēm kontaktpersonas ir personas, kurām ir bijis tiešs fizisks kontakts, tostarp seksuāls kontakts, tuvs kontakts jeb seja pret seju, tostarp veselības aprūpes darbinieki bez atbilstošiem individuāliem aizsardzības līdzekļiem, kā arī saskare ar inficētiem materiāliem, piemēram, apģērbu, gultas veļu, tostarp bez atbilstošiem individuāliem aizsardzības līdzekļiem.
Medicīniskā novērošana vismaz reizi nedēļā ir jāveic 21 dienu pēc pēdējā kontakta ar pērtiķu baku gadījumu. Kontaktpersonām nav nepieciešams veikt laboratorisko pārbaudi, jo atbilstoši PVO testēšanas vadlīnijām pērtiķu baku vīruss laboratoriski tiek noteikts, kā klīnisko materiālu izmantojot ādas bojājumu materiālu – šķidrums no pūslīšiem un pustulām, sausās ādas nokasījums – vai biopsijas materiālu.
Savukārt uzturēšanās vietā kontaktpersonas medicīnisko pārbaudi medicīniskās novērošanas laikā veic vismaz reizi dienā.
