Ceļš uz Krimināllikuma grozījumiem par partiju melnajām kasēm bija ļoti ilgs, jo politiķu pretestība tiem bija sīva. Te jāpiemin gan tagad valdošā Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), gan nu jau likvidētā Tautas partija (TP), kuras vadošs biedrs tolaik bija premjers Māris Kučinskis (tagad ZZS). Arī tagad KNAB idejas par stingrākiem partiju finansēšanas noteikumiem ir iestrēgušas parlamenta atvilktnēs.
Ziedojuma slieksnis - 18,5 tūkstoši eiro
Krimināllikuma grozījumi, kas par noziegumu padarīja nelikumīga finansējuma pieņemšanu partijai lielā apmērā, stājās spēkā 2013.gada pavasarī. Šobrīd slieksnis ir 18,5 tūkstoši eiro. Jau krietni agrāk partiju melno kasu kriminalizēšanu rosināja KNAB, taču bez panākumiem, atgādina KNAB Politisko organizāciju finansēšanas kontroles nodaļas vadītāja Inga Jaunskunga: "Mēs jau savlaicīgi bijām iniciējuši šos priekšlikumus un bijām teikuši, ka biroja līdzekļi ir nepietiekami, lai efektīvi apkarotu partiju tā saucamās melnās kases."
Tas bija vēl 9.Saeimā, kad Juridisko komisiju vadīja Tautas partijas deputāte Vineta Muižniece. Valdības iesniegtie Krimināllikuma grozījumi tika nodoti komisijām, taču nogulēja viņas atvilktnē un Saeimas darba kārtībā tā arī neparādījās.
Muižniece publiski apgalvoja, ka grozījumi ir novecojuši un nekvalitatīvi, tāpēc valdībai jāstrādā pie jauniem. Vēlāk izrādījās, ka viņa viltoja komisijas sēdes protokolu, no tā dzēšot balsojumu, kas paredzēja virzīt likumprojektu skatīšanai pirmajā lasījumā. Par to Satversmes tiesas tiesneses amatā iecelto Muižnieci notiesāja.
10.Saeimas laikā vēl pirms rīkojuma Nr. 2 grozījumus atkārtoti iesniedza "Vienotība", taču par nobalsoja vēl tikai Nacionālā apvienība. Likumprojektu neatbalstīja ne "Saskaņas centrs," ne ZZS, ne TP un LPP/LC veidotā apvienība "Par labu Latviju" ar Māri Kučinski sastāvā.
Taču rudenī jau pēc 10.Saeimas atlaišanas vienā no savām pēdējām sēdēm pirms ārkārtas vēlēšanām deputāti tomēr atbalstīja Valda Zatlera kā Valsts prezidenta likumdošanas iniciatīvu iesniegtos grozījumus. “Tas deva iespēju šobrīd arī realizēt šo procesu, ko birojs ir uzsācis,” atzīst KNAB pārstāve Jaunskunga.
Kriminalizēta ir arī nelegāla finansējuma pieņemšana
Līdz 2013.gadam sodīt varēja tikai par partijas finansēšanu lielā apmērā, izmantojot starpnieku un par šādu starpniecību. Bet tagad kriminalizēta ir arī nelegāla finansējuma pieņemšana. Aizdomās turētā statuss tieši par pretlikumīgu naudas pieņemšanu partijas labā ir piemērots Jūrmalas mēram Gatim Truksnim. Viņš nav ZZS amatpersona, taču tas nav kavējis KNAB izmeklēt viņa rīcību.
"Es nesašaurinātu izpratni par partiju tikai līdz partijas vadītājam vai līdz partijas valdei. Partijas valde – noteikti, ja tā vai kāds no tās pārstāvjiem pieņem kaut kādu labumu, noslēdz kaut kādu darījumu, vienojas, tad viennozīmīgi to dara partija. Bet arī partijas biedrus es neizslēgtu,” skaidro Jaunskunga.
Viņa arī norāda, ka zem jēdziena "partijas melnā kase" KNAB ieskatā var slēpties visai plaši finanšu darījumi: “Visklasiskākais piemērs būtu, ka tās ir kaut kādas darbības, kas netiek vispār reģistrētas oficiālajā uzskaitē. Tai pašā laikā tie var būt starpniecības gadījumi, kad oficiālajā uzskaitē parādās viena persona, bet realitātē tas ir kaut kāds pilnīgi cits finansēšanas avots.”
Par dīvainām finanšu plūsmām Ingunas Sudrabas dibinātajai partijai "No sirds Latvijai" (NSL) publisku satraukumu jau pirms diviem gadiem pauda vairāki tās biedri, kas politisko spēku pameta priekšvēlēšanu kampaņas laikā. Arī deputāta kandidātu sarakstā iekļautā Liene Cipule, kura stāsta: “Visi šie ziedojumi notika ļoti īsā laika periodā no absolūti nezināmiem cilvēkiem, kā arī nebija saistīti nedz ar kustību, nedz ar partiju, kas radīja šīs aizdomas par to, ka tā varētu būt kāda citas izcelsmes nauda, kura vienkārši tiek iepludināta īsā laika periodā partijas kasē. Un es gribu uzsvērt, ka ir runa par partijas kasi un kontiem, bet pastāvēja, protams, vēl arī kustības konti un finanšu plūsma. Tā kā tas bija brīdis, kad radās ļoti lielas neskaidrības tieši par to, kur sākas viens finansējums un kur tas beidzas un sākas otrs.”
Kratīšanas NSL birojā liecina, ka KNAB pēta iespējamās nelikumības tās finansēšanā.
Taču vienu no partijas līderiem, Saeimas sekretāra biedru Gunāru Kūtri sanikno jautājums par to, kā viņš vērtē, ka pirmais šāds kriminālprocess ir saistīts ar NSL vārdu: "Es ceru, ka šis process tiks izbeigts un ka mums publiski atvainosieties jūs arī. (...) Tāpēc, ka jūs visi runājat, ka mūsu partija ir izdarījusi noziegumu. Jūs sakāt, ka "iespējami". Tātad šajā gadījumā vispirms noskaidrosim, vai notikumi ir notikuši, un tad mēs varam runāt reāli."
Aizdomas krīt arī pār ZZS saņemtajiem ziedojumiem. Turklāt KNAB padziļinātu izpēti par vairākiem ZZS ziedotājiem sāka jau šovasar, paziņojot par to arī apvienībai. Runa ir par vairākiem desmitiem tūkstošu eiro, taču "zaļzemnieki" atsakās atklāt precīzu summu un ziedotāju vārdus. "Es noskaidroju, ka tā ir parasta procedūra, kas izriet no likumdošanas, un, kamēr šīs pārbaudes tiek veiktas, tā ir ierobežotas pieejamības informācija un līdz ar to jums jāvēršas KNAB," atbild ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze.
KNAB gan norāda, ka tikai pati partija drīkst publiski atklāt gan summas, gan uzvārdus, jo pārbaudei tas netraucēšot. Partijas tiek informētas tāpēc, lai varētu pašas izvēlēties uzreiz atteikties no apšaubāmiem ziedojumiem un neriskētu ar palikšanu parādā valstij. Birojs gan atzīst, ka politiķi tomēr parasti izlemj riskēt.
Savukārt tikai ētisku apsvērumu dēļ "zaļzemnieki" no ziedojumiem neatsakās un neatteiksies nekad, paziņo viens no apvienības smagsvariem Augusts Brigmanis: "Šķietamība – tas ir tāds ļoti relatīvs, garš jēdziens. Mēs nevaram šķietamību mērīt tikai pēc cilvēka vārda, uzvārda vai pēc tā, ko mēs par viņu atrodam informatīvajā telpā. Es, piemēram, domāju "Google"."
KNAB: Partiju finansēšanas likuma normas jāmaina
KNAB uzskata, ka tagad ir īstais brīdis, lai beidzot mainītu arī Partiju finansēšanas likuma normas, kas šobrīd ļauj partijai noziedot pilnīgi visus savus pēdējo trīs gadu oficiālos ienākumus. Birojs jau vairākus gadus norāda, ka tas veicina patieso naudas devēju slēpšanos aiz starpniekiem, tāpēc ziedojumu apmērs būtu jāierobežo.
Veiksmīgs paraugs, kā to darīt, ir tepat Latvijas kaimiņos, stāsta KNAB pārstāve Jaunskunga:
"Lietuvā ir 10% – tā ir tā iespēja, cik viena persona var noziedot konkrētai politiskajai partijai no iepriekšējā gadā gūtiem ienākumiem. Turklāt tur ziedotājam ir uzlikts diezgan liels slogs: viņam ir pienākums obligāti aiziet un nodeklarēt valsts ieņēmumu dienestā savus ienākumus, iesniegt gada ienākumu deklarāciju. Ja viņš to neizdara, tad viņam nav tiesību veikt ziedojumu."
Līdz šim gan politiķi KNAB ieceres, kas mazinātu partiju atkarību no dažu naudasmaisu labvēlības vai padarītu bargākus sodus par finanšu pārkāpumiem, atbalstīja visai kūtri. Un nav skaidrs, vai pirmais kriminālprocess liks deputātiem sasparoties un labot KNAB norādītos likumdošanas robus, vai, gluži pretēji, iespītēties un mēģināt grozījumus sabotēt.
