Lutera draudze pulcējas uz svētdienas dievkalpojumu. No šodienas vienkārši draudzes loceklis, bet ne vairs luterāņu mācītājs ir arī Juris Rubenis. Cilvēks, bez kura nav iedomājams tūkstošu ticības ceļa sākums, ne Atmodas laiks Latvijai.
„Viņš mācēja vest līdzi cilvēkus!” saka draudzes locekle Austra Remese. „Atcerieties Latvijas Tautas frontē, kad visi strīdējās? Viņš, jauns puisis, cēlās kājās un teica – mīļie draugi, brāļi, aprunāsimies. Tā bija, tā bija! Viņam ir lieli nopelni visā Latvijas kultūras dzīvē.”
Pēdējo dievkalpojumu kā Lutera draudzes mācītājs Rubenis aizvadīja pirms septiņiem gadiem. Jau tad viņš aktīvi darbojās “Elijas namā” Ventspils pusē, Lūžņā, kur vada kristīgo meditāciju. Tur tapa arī grāmata “Viņš un viņa”, kas dažu mācītāju vidū izraisīja dusmas un aicinājumu Rubenim skaidrot tās saturu. Viņš vienkārši iesniedza atlūgumu, ko arhibīskaps, plašāk nekomentējot, pieņēma.
„Jurim jau tas arī milzu izaicinājums. Viņš ir tādā Krištianu Ronaldu statusā. Viņam arī jāsadzīvo ar elka statusu. Esam liela izaicinājuma priekšā,” spriež draudzes loceklis un mūziķis Ēriks Loks.
Draudzes locekle Ināra Zorgenfreija: „Tā ir ažiotāža kaut kāda! Mēs mīlam Rubeni!”
Ilgvars Dreiže: „Tas mani tā šokēja, es Tēvreizi tai brīdī noskaitīju! Tāds tumsonības spēks, kas iedarbojas uz tik garīgi attīstītu cilvēku, nevar nemaz apjēgt…”
Žurnālists un rakstnieks Jānis Ūdris: „Jura Rubeņa intelektuālais augstums un intelektuālais pārākums. Ir lielāks par lielu daļu mācītāju Latvijā un pasaulē, daudzi kolēģi nespēja tikt līdzi viņa augstumam, un aicinājums dedzināt viņa grāmatas ir labākā reklāma, kāda var būt.”
Lutera draudzes virsmācītājs Linards Rozentāls: „Tādā veidā es neatceros nevienu gadījumu mūsu baznīcas vēsturē, cik mūsu baznīca pastāv...”
Krusta nolikšanu un atlūgumu ar rūgtumu komentē Jura Rubeņa tuvākie kolēģi. Arī viņiem nav izdevies sazināties ar Rubeni.
Lutera draudze aktīvi sekojusi līdzi Rubeņa ceļam, arī draudzē notiek gan meditācija, gan lekcijas par eneagrammu. Un mācītāji godīgi atzīst, ka Latvijas evaņģēliski luteriskajā baznīcā jūtas kā svešinieki.
„Rīgas Lutera draudzei ir misija un uzdevums, šis ceļš ticis saskatīts kā tāda alternatīva, kā opozīcija. Mēs neskaitāmas reizes esam saņēmuši pārmetumus. Mēs baznīcā esam kā minoritāte. Tu esi juties savā baznīcā kā trimdā, kā svešumā,” saka Rozentāls. „Šī tendence un vajadzība citus sāpināt. Un mīlestības trūkums un cieņas trūkums, ļoti daudz ko pasaka par traumatizēto vidi, un diemžēl arī baznīca bieži nav spējusi būt tā balss, tas impulss, kas cilvēkus padara dziedinātākus.”
„Ja tas spiediens ir bijis tik liels, ka Juris Rubenis ir bijis spiests aiziet, tad jautājums – kas ar laiku var notikt ar mums pārējiem?” vaicā mācītājs Kaspars Simonovičs.
Baidoties, ka kādas represijas vai pat Rubeņa liktenis var skart arī pārējos Lutera draudzes mācītājus, šodien draudzes locekļi parakstījuši vēstuli, kurā pauž atbalstu darbam, ko mācītāji dara.
Lutera draudze ir lielākā Latvijas draudze, un tajā ir četri ar pusi tūkstoši locekļu.
