Apvienojušies, lai gūtu prieku
Pagrabiņā Maiznīcas ielā, netālu no Dailes teātra, ziemas sals nav jūtams. Smaržo sveces un dāmas dzīvespriecīgi čalo. Tur ir biedrības “Pensionāru iespēju centrs” mājas, kur vecie cilvēki apvienojušies, lai gūtu prieku.
“Mūsu bērni ir izauguši, aizgājuši savā dzīvē. Un, kā lai arī tas nebūtu, bet mēs jūtamies – es neteikšu, ka vientuļi, tomēr gribas vairāk uzmanību un novērtējumu. Ja esi izdarījis, ir patīkami dzirdēt, ka man tas patīk,” stāsta “Pensionāru iespēju centra” brīvprātīgā Austra Remese.
Dzintras kundze visu mūžu nodarbojusies ar aušanu, tagad veselība vairs neļauj sēdēt stellēs. Bet viņa neskumst. Ada, tamborē, šuj dvieļus ar dekoratīvām maliņām. “Katrs, kam drusku tās rokas kustās un ne vienmēr kājām skrejošām, bet var kaut ko izdomāt. “Tirgot” jau arī tāds vārds, negribētos ar to ikdienā lielīties, bet nu kaut dāvaniņai uztaisi,” saka audēja un rokdarbniece Dzintra Pētersone.
Par statistikas datiem, ka Latvijas pensionāri ir vieni no nabadzīgākajiem Eiropas Savienībā, dāmas parausta plecus. Taisnība jau ir, bet galvenais nenokārt degunu.
“Šeit viena daļa no tiem, kas jau pensijā, ir maznodrošināti. Tās pensijas, kad paklausos: 127 eiro, 230, 260 eiro, līdz 300 šeit ir ļoti maz. Kad cilvēks aiziet pensijā, vairs nevar strādāt aktīvi, meklē, kur likt savas spējas. Un otrs – šiem cilvēkiem neviens nav tik ļoti situēts, ka 3 vai 5 eiro, ko šeit izdodas pārdot, mēs uzskatām, ka tas jau ir ļoti labi, jo tas nāk klāt pie mūsu ienākumiem,” saka “Pensionāru iespēju centra” brīvprātīgā Austra Remese.
Atpaliek no kopējā ienākumu pieauguma
Eiropas Savienības statistikas biroja “Eurostat” dati liecina, ka vidēji Eiropā 14% pensionāru pakļauti nabadzības riskam. Bet sliktākie skaitļi ir Baltijas valstīs. Igaunijā un Latvijā iespēja nonākt uz nabadzības sliekšņa ir vairāk nekā 40% senioru.
“Ja citur cilvēki pensijas vecumā saņem ienākumus no kapitāla, piemēram, akcijās mūža laikā iegādātas, ir dividendes, varbūt ir nekustamais īpašums izīrēts, viņam nāk kaut kas cits klāt. Baltijas valstīs viss, kas bija uzkrāts, ja vispār kaut ko varēja uzkrāt padomju sistēmā, viss tas 90.gados varētu teikt nodega. Cilvēka pensijas gados ienākumus veido tikai pensija, nu ļoti, ļoti maziņa, citiem cilvēkiem citās valstīs tā daļiņa ir drusku lielāka,” skaidro sociālās politikas eksperte Ruta Zilvere.
Labklājības ministrijas dati liecina, ka minimālās pensijas apmērs pašlaik valstī ir 70 eiro. Garantētais minimālais ienākums, pie kura iespējams lūgt sociālo palīdzību, ir 53 eiro. Dažās pašvaldībās gan tas noteikts lielāks, citādi minimālās pensijas saņēmējs gandrīz nemaz nevar pretendēt uz finansiālu palīdzību.
“Mums vienmēr ir bijusi pensionāru nabadzība, bet tik šokējoši liela nabadzība nav bijusi. Un tas ir tieši tāpēc, ka nabadzība ir relatīva pret pārējās sabiedrības ienākumiem. Pārējās sabiedrības ienākumi aug, strauji un labi aug, bet
tie cilvēki, kas ir pensijā, arvien vairāk atpaliek no pārējo cilvēku ienākumiem,” norāda eksperte.
Eksperte stāsta – vēl kāds iemesls Latvijas pensionāru statistiskajai nabadzībai ir tas, ka mums ir ļoti daudz vientuļi dzīvojošu veco cilvēku, īpaši sieviešu. Un vientuļam cilvēkam ir grūtāk iztikt ar saviem mazajiem ienākumiem nekā tad, ja ģimenē ir vismaz divi cilvēki.
Tāpēc “Pensionāru iespēju centrā” saka – arī 5 eiro par pārdotiem cimdiem vai šalli senioram rada gandarījumu. Un vēl vairāk par finansiālu ieguvumu tas dod prieku, ka kādam paticis izdarītais darbiņš.
