Viena no vietām, kur paust savu aizliegumu vai atļauju, ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP). Īpaši, ja nāk mainīt dokumentus. Taču tiešu jautājumu šeit neviens neuzdos.
Gaidot savu rindu, ekrānos var vērot ļoti emocionālu un uzrunājošu video. Ar smilšu zīmējumiem tiek rādīts, cik dzīvību var izglābt viens orgānu donors. Principā šeit paust savu attieksmi ir visvieglāk. E-vidē nepieciešams arī e-paraksts. Te pietiek ar iesniegumu. Taču darbinieki to nejautā.
"Mēs uzskatām, ka šis jautājums tomēr ir gana jūtīgs un var būt situācijas, kad tas raisa negatīvas emocijas," skaidroja PMLP pārstāvis Ģirts Pommers.
Nacionālā transplantācijas koordinācijas centra vadītājs Jurijs Bormotovs gan domā, ka viss saistīts ar cilvēciskām bailēm.
Statistika liecina, ka sabiedrība pamazām maina attieksmi. Pēdējo desmit gadu laikā aizliegumu un atļauju proporcija bija ļoti līdzīga. Bija gadi, kad aizliegumu bija vairāk. Savukārt pērn pēkšņi būtiski pieaudzis iesniegumu skaits un divreiz vairāk cilvēku orgānu izmantošanu atļauj, nevis liedz.
Sešas nieru transplantācijas vienā nedēļā, kā tas bija pavisam nesen, esot absolūts Latvijas rekords, priecājās Stradiņa slimnīcā. Donora sirdi pārstādīja Lietuvā, jo mūsu gaidītāju sarakstā esošajiem nebija saderība ar orgāna devēju.
Latvijā sirds transplantāciju gaida deviņi cilvēki, aknas pārstādīšanu seši, plaušas viens, bet nieres nepieciešamas 28 cilvēkiem.
Tāpat transplantologi tagad vienmēr donoru tuviniekiem sūta vēstuli. Tajā viņi pastāsta, cik cilvēkiem mirušais ir dāvājis dzīvību un kā viņi jūtas. Protams, pilnībā saglabājot anonimitāti.
