Intervijā LTV „Panorāma” ceturtdienas vakarā viņa, atsaucoties uz Civilās aizsardzības plānu, uzsver, ka norēķināties ar SIA „Arsava” vajadzēja RD. Tieši RD ir atbildīga par tehnikas piesaisti un par to ir jāmaksā pašvaldībai – ja vien šī nauda nav pāri viņu līdzekļiem.
„Taču šobrīd mēs nevaram runāt, ka IeM [Iekšlietu ministrija] maksās uzņēmējiem, ar kuriem mums nav nekādu juridisku saistību (..) Man ir kauns, ka vispār tāda situācija ir radusies. Man tas ir pārsteigums, par kuru es uzzinu tikai šodien,” norāda Pētersone – Godmane.
Viņa solīja, ka jau otrdien noskaidros situāciju. Taču reizē arī atgādina, ka viens no pašvaldību pienākumiem ir apzināt savā teritorijā gan iespējamos apdraudējumus, gan tehniskos līdzekļus traģēdijas novēršanai.
Iepriekš vēstīts, ka pēc traģēdijas Zolitūdē, kur zem veikala „Maxima” iebrukušā jumta dzīvību zaudēja 54 cilvēki un vēl vairāki desmiti tika ievainoti, policija sāka apjomīgu notikušā izmeklēšanu. Nepilnus divus mēnešus pēc traģiskajiem notikumiem, policija atzina, ka uz ātriem rezultātiem Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanā nevar cerēt.
Tāpat arī ziņots, ka pēc traģēdijas biedrība „Delna” mudināja premjeru veidot komisiju notikušā cēloņu izvērtēšanai. Pēc šī mudinājuma tika izveidota sabiedriskā izmeklēšanas komisija, kurā strādāt tika aicināts bijušais Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Kažociņš, Baiba Rubesa, bijusī Rīgas apgabaltiesas tiesnese Ināra Šteinerte, biedrības "Sabiedrība par atklātību – "Delna"" padomes priekšsēdētāja Inese Voika.
Tomēr komisija izpelnījās asu kritiku par tāmes izveidi, kurā bija paredzēts atalgojums komisijas locekļiem un citi izdevumi. Neilgi pēc tam gandrīz visi komisijas locekļi atkāpās no amatiem.
Zolitūdes traģēdija kļuvusi arī par iemeslu premjera Valda Dombrovska (Vienotība) demisijai.
