Latvija ar mainīgiem panākumiem līdz šim ir mēģinājusi aplēst padomju okupācijas režīma radītos zaudējumus valstij. Ieskanoties kaut vai tikai pieļāvumiem, ka padomju režīms Latvijai nudien būtu radījis zaudējumus, Krievijas skaidrojums parasti ir, ka esot bijis gluži otrādi – PSRS esot daudz ieguldījušas Latvijas un pārējo Baltijas valstu ekonomikā, tāpēc kompensācijas prasībām būtu jābūt pat pretējā virzienā.
Gatis Krūmiņš
- 2007.gads – ar promocijas darbu “Agrārā reforma Latvijā 1988 - 1996” iegūts doktora grāds vēsturē (dr.hist.)
- 2007. – 2009. gads – pētnieciskais darbs Latvijas Vēsturnieku komisijas un Latvijas Okupācijas zaudējumu aprēķināšanas komisiju projektos, tostarp veicot pētniecisko darbu vairākos Krievijas Federācijas arhīvos
- 2010. – 2012.gads – Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes priekšsēdētājs
- 2010. – 2016.gads - Latvijas Zinātnes padomes loceklis
- No 2013.gada – Vidzemes Augstskolas rektors
- 2015. – 2016.gadā Latvijas Okupācijas zaudējumu komisijas projektos veikti pētījumi par Latvijas un PSRS finanšu attiecībām okupācijas periodā, tostarp Latvijas, Lietuvas un Igaunijas arhīvos.
- Vairāku desmitu zinātnisku un populārzinātnisku publikāciju autors
- 2016. gadā publicētās grāmatas “Deviņu vīru spēks” sastādītājs un zinātniskais redaktors
- Šobrīd topošās grāmatas “Latvijas ekonomikas vēsture” sastādītājs un zinātniskais redaktors
bankas dokumenti sniedz detalizētu priekšstatu par valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem Baltijas valstīs.
“Baltijas valstu arhīvos identificētie dokumenti ļauj veikt aprēķinus par visiem ieņēmumiem un izdevumiem Baltijas valstīs padomju okupācijas periodā, tanī skaitā PSRS okupācijas režīma izdevumus militāriem un represīvo iestāžu finansēšanas mērķiem,” raksta G. Krūmiņš. Vēl jo svarīgāks šis atklājums ir tāpēc, ka arī šodienas Krievija, pēc vēsturnieka novērojumiem, šo pašu mītu cenšas uzturēt spēkā.
Pamatojoties uz bankas dokumentiem, Krūmiņš aprēķinājis, ka Latvijas teritorijā laikposmā no 1946. līdz 1990. gadam no PSRS budžeta tika iztērēti 24,684 miljardi rubļu, taču republikas teritorijā PSRS guvusi ienākumus 40,645 miljardu rubļu apmērā. (Veicot kalkulācijas, ņemta vērā arī 1961. gadā notikusī naudas reforma, pēc kuras desmit vecie rubļi tika pārvērsti par vienu jauno rubli.) Tas nozīmē, ka
Latvijā šajā laikposmā tika iztērēts par 15,961 miljardiem rubļu mazāk nekā šajā teritorijā tika iegūts.
Iepriekš PSRS okupācijas radīto zaudējumu aprēķināšanas komisija bija aplēsusi, ka padomju investīcijas nebija lielas, taču Krūmiņa pētījums ļauj gūt precīzāku ieskatu finanšu plūsmās.
“Aprēķini apgāž PSRS laikā veidoto un joprojām uzturēto mītu par PSRS investīcijām Latvijā un Baltijas valstīs kopumā un pierāda gluži pretējo –
Latvija un arī Baltijas valstis kopumā bija PSRS ekonomikas donores,”
raksta Krūmiņš. “Baltijas valstis bija PSRS budžeta donori arī padomju propagandā tik bieži pieminētajos pēckara gados. Šajā laika posmā PSRS prioritātes nebija investīcijas ražošanā, bet gan nacionālās pretošanās kustības apspiešana un teritorijas militarizācija.” Arī dati par turpmākajiem gadu desmitiem rāda, ka no republikas teritorijā gūtajiem ienākumiem apmaksāti gan militārā un represīvā aparāta tēriņi, gan finansēti dažādi tautsaimniecības attīstīšanas projekti. Nemainīgs saglabājās princips, ka ievērojama daļa no Latvijā gūtajiem ieņēmumiem tika tērēti ārpus tās teritorijas.
Līdzīgu tendenci, ka gūtie ienākumi pārsniedz izdevumus, pētnieks konstatējis, iepazīstoties arī ar PSRS Valsts bankas dokumentiem Igaunijā un Lietuvā. Pilns pētījuma teksts ir aplūkojams šeit.
Par publikāciju
Šī Vidzemes augstskolas Mediju pratības iniciatīvas sagatavotā publikācija ir trešā piecu rakstu sērijā par PSRS finanšu politiku Latvijā un tās sekām. Nākamajās publikācijās tiks apskatīta PSRS lielo investīciju mīta veidošanās un tā izpausmes šodienas Krievijas politiķu retorikā; izklāstīti Latvijas PSR budžeta veidošanās principi; sniegts detalizētāks ieskats arhīvu dokumentos atrodamajā informācijā un visbeidzot skaidrots, kāda ir šo aprēķinu nozīme mūsdienās.
