Pārvarējuši pamatīgu ekonomisko un finanšu krīzi, vairākums Latvijas iedzīvotāju gan nekādus secinājumus nav izdarījuši. Tā var spriest pēc Nordea bankas pētījuma, kurā pirmo reizi Latvijā tika noteikts sabiedrības finanšu inteliģences koeficients. Latvijas iedzīvotāju finanšu izpratne un zināšanas ir viduvējas. Daudzi joprojām aizņemas naudu, lai samaksātu citu aizņēmumu, un griežas nebeidzamā parādu karuselī. Bet liela daļa dzīvo no algas līdz algai, neveidojot nekādus uzkrājumus.
Pētījums: Iedzīvotāju zināšanas par ieguldījumiem un finansēm kopumā ir viduvējas
Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 11 gadiem un 8 mēnešiem.
11. jūnijs, 2012, 21:56
Pārvarējuši pamatīgu ekonomisko un finanšu krīzi, vairākums Latvijas iedzīvotāju gan nekādus secinājumus nav izdarījuši. Tā var spriest pēc Nordea bankas pētījuma, kurā pirmo reizi Latvijā tika noteikts sabiedrības finanšu inteliģences koeficients. Latvijas iedzīvotāju finanšu izpratne un zināšanas ir viduvējas. Daudzi joprojām aizņemas naudu, lai samaksātu citu aizņēmumu, un griežas nebeidzamā parādu karuselī. Bet liela daļa dzīvo no algas līdz algai, neveidojot nekādus uzkrājumus.
Kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!