Vēlētāji strauji maina savus vēlēšanu paradumus
13. Saeimas vēlēšanu rezultāti norāda uz straujām pārmaiņām Latvijas politiskajā vidē. Valdošās koalīcijas partijas (Nacionālā apvienība, ZZS, “Jaunā Vienotība”) 2018. gada vēlēšanās zaudēja vairāk nekā pusi no tiem vēlētājiem, kuri par šīm partijām bija nobalsojuši 2014. gadā. Jaunajā Saeimā otro līdz ceturto labāko rezultātu ieguva trīs partijas, kuras iepriekš parlamentā nebija pārstāvētas: “KPV LV”, Jaunā konservatīvā partijai (JKP) un “Attīstībai/Par!”.
Pēc 2018. gada vēlēšanām organizētā vēlētāju aptauja liecina, ka
iepriekšējās valdošās koalīcijas partijas ne tikai zaudēja balsis jaunajām partijām, bet arī daļēji savstarpēji apmainījās ar vēlētājiem.
Īpaši to var teikt par Nacionālo apvienību un “Vienotību”. Ievērojama daļa no 2018. gada Nacionālās apvienības vēlētājiem pirms četriem gadiem bija balsojuši par “Vienotību” vai nebija piedalījušies vēlēšanās, kamēr ievērojama 2018. gada “Jaunās Vienotības” vēlētāju daļa bija iepriekš balsojuši par Nacionālo apvienību. Ievērojama daļa no 2018. gada Zaļu un Zemnieku savienības vēlētājiem ir agrākie “Vienotības” un Nacionālās apvienības vēlētāji.
Jaunās politiskās partijas lielākoties pārņēma iepriekšējās valdošās koalīcijas vēlētājus. “KPV LV” vēlētāji pēcvēlēšanu aptaujā norādīja, ka pirms četriem gadiem vai nu vispār nepiedalījās vēlēšanās (aptuveni 30%), vai arī bija balsojuši par ZZS (aptuveni 24% no “KPV LV” vēlētājiem) vai Nacionālo apvienību.
Jaunās konservatīvās partijas un “Attīstībai/Par!” 2018. gada elektorāts sastāv no agrākajiem “Vienotības”, ZZS un Nacionālās apvienības vēlētājiem. Arī parlamentā neiekļuvusī Latvijas Reģionu apvienība 2018. gadā spēja uzrunāt agrākos ZZS un Nacionālās apvienības vēlētājus.
Augsta vēlētāju lojalitāte raksturīga partijai “Saskaņa”. 77% tās vēlētāju pēcvēlēšanu aptaujā atzina, ka balsojuši par šo partiju atkārtoti. Aptuveni viena trešā daļa no parlamentā neiekļuvušās Latvijas Krievu savienības vēlētājiem pirms četriem gadiem bija balsojuši par partiju “Saskaņa”.
Trešajai daļai vēlētāju – pēdējā brīža izvēle
Aptuveni 35% Latvijas pilsoņu savu galīgo lēmumu par vēlēšanu izvēli 2018. gadā pieņēma nedēļu pirms vēlēšanām vai pat vēlēšanu iecirknī 6. oktobrī. Šis parametrs uzrāda nozīmīgas etniskas atšķirības: pilsoņi, kuri ģimenē sarunājas krieviski, par savu vēlēšanu izvēli izlēma vidēji agrāk nekā pilsoņi, kuru ģimenes valoda ir latviešu.
Tikai 33% no visiem vēlētājiem vēlēšanu izvēle bija skaidra jau septembra pirmajās dienās vai vēl senāk.
Visvēlāk savu gala lēmumu pieņēma vēlētāji, kuri 6. oktobrī balsoja par “Jauno Vienotību” (aptuveni 69% no tās vēlētājiem savu gala lēmumu pieņēma pēdējās nedēļas ietvaros), “Attīstībai/Par!” (aptuveni 65% tās vēlētāju izlēma pēdējā nedēļā), JKP (61%), Latvijas Krievu savienība (59%), “Progresīvie” (56%). Salīdzinoši savlaicīgi savu vēlēšanu izvēli bija veikuši “Saskaņas” vēlētāji (tikai 23% savu izvēli izdarīja pēdējās nedēļas laikā) un ZZS vēlētāji. Aptuveni trešajai daļai no tiem pilsoņiem, kuri neaizgāja balsot 2018. gada Saeimas vēlēšanās, nepiedalīšanās šajās vēlēšanās bija pēdējās vēlēšanu nedēļas izvēle.
Kādēļ nepiedalījās vēlēšanās?
Kopumā aptuveni 42% no nebalsotājiem vēlēšanās nepiedalījās tādēļ, ka neredz balsošanai jēgu vai politika viņus neinteresē. Vēl aptuveni 33% būtu vēlējušies piedalīties, bet nevarēja nobalsot organizatorisku (darbs, nebija vēlētāju apliecības) vai veselības iemeslu dēļ. Tikai 14% vēlēšanās nepiedalījās tādēļ, ka meklēja, taču neatrada piemērotus kandidātus – šajā pilsoņu kategorijā ir vairāk nekā vidēji cilvēku ar augstāko izglītību, latviešu, kā arī cilvēku ar vai nu augstiem vai – tieši pretēji – zemiem ienākumiem.
Spriežot pēc pēcvēlēšanu aptaujas datiem, uz 2018. gada 6. oktobra vēlēšanām retāk ieradās pilsoņi, kurus raksturo šādas pazīmes: vīrieši, vecuma grupā 18-34, pamatizglītība, krievu sarunu valoda ģimenē, zemi ienākumi.
Jautājot, par kurām partijām viņi balsotu, ja dalība vēlēšanās būtu obligāta, biežākās pieminētās izvēles bija partija "Saskaņa" (11% no to pilsoņu balsīm, kuri nepiedalījās vēlēšanās), "KPV LV" (9%) un ZZS (6%). Tas nozīmē, ka tad, ja vēlēšanu apmeklējums būtu augstāks nekā 55%, visticamāk, no augstākā apmeklējuma būtu ieguvušas tieši šīs trīs partijas.
"Providus" pētījumā arī analizēts, kā balsoja dažādu sabiedrības grupu pārstāvji un kādi ir tipiskākie populārāko partiju vēlētāji. Pētījuma "Kas ietekmēja vēlētāju izvēles 2018. gada 6. oktobra Saeimas vēlēšanās?" apkopojums pieejams "Providus" mājaslapā. Savukārt konference “Ceļā uz drošām vēlēšanām” apspriesti pētījuma rezultāti un runāts par mediju un politisko kampaņu ietekmi uz vēlēšanām.
