Viņš informēja, ka pētījumā, kurā piedalījās vairāk nekā 5000 cilvēku, atklājās – divi no trim aptaujātajiem, kuri iet uz vēlēšanām, balsojot par kādu no politiskajiem spēkiem, vismaz nelielu nozīmi piešķir partijas nostājai imigrācijas jautājumos, bet katrs piektais tam piešķir lielu nozīmi.
Pret imigrāciju lielai daļai sabiedrības ir atturīga attieksme – katrs piektais nepiekrīt apgalvojumam, ka ir patīkami, ja apkārt ir dažādu tautību cilvēki, bet divi no trim nepiekrīt, ka imigranti var veicināt Latvijas kultūras daudzveidību, pastāstīja Saulītis.
Vairums iedzīvotāju ir pret imigrantu totālu asimilāciju, proti, 86% aptaujāto uzskatīja, ka imigrantiem jāsaglabā sava kultūra, bet vienlaikus jāpieņem Latvijas kultūra.
Aptauja īstenota ar interneta paneli 2021. gada jūnijā, pirms migrantu krīzes uz Eiropas Savienības un Baltkrievijas robežas, tāpēc tā rezultāti neļauj spriest par tās ietekmi uz imigrāciju. Vienlaikus pētījuma rezultāti norāda uz sabiedrības vispārējo noskaņojumu un iespējām izmainīties attieksmei pret imigrāciju, uzsver Saulītis. Tas pārbaudīts ar eksperimentālās aptaujas metodes palīdzību, respondentiem pēc nejaušības piedāvājot iepazīties ar dažādiem argumentiem saistībā ar imigrāciju, uzsverot ekonomikas, humanitāros, reemigrācijas un citus apsvērumus imigrācijas politikas veidošanā un tikai pēc tam vaicājot viedokli par imigrācijas politiku.
Pētnieki secināja, ka tad, ja imigrācijas iemeslu skaidro ar humāniem, nevis ekonomiskiem argumentiem, tad attieksme ir noraidošāka, jo, iespējams, cilvēkiem rodas sajūta, ka imigrants nes sev līdzi neskaidrību un nedrošību, kas valda valstī, no kurienes viņš emigrējis.
Tāpat secināts, ka Latvijas iedzīvotāji ir daudz atvērtāki pret imigrāciju no tuvējām valstīm. Jo tālāk atrodas imigrantu valsts un atšķirīgāka ir viņu kultūra un rase, jo attieksme kļūst noraidošāka, skaidroja pētnieks.
