Jurģim ir 12 gadi. Viņš mācās vienā no Rīgas skolām, bet lielāko daļu sava brīvā laika pavada pie datora. Spēlējot tiešsaistes datorspēles, skatoties “Youtube” video un pļāpājot ar vienaudžiem. Virtuālajās izklaidēs stundas paskrien nemanot – dienā četras stundas.
“Spēlēju ar draugiem, spēlēju viens pats vai arī skatos kaut ko,” stāsta Jurģis.
Nesen publicētā starptautiskā Latvijas, Lietuvas un Taivānas pētījumā par sākumskolas bērnu interneta lietošanas paradumiem secināts – tieši Latvijā bērni pavada visvairāk laika internetā un arī interneta atkarības gadījumi pie mums identificēti vairāk.
Turklāt, salīdzinot datus par 2018. un 2019. gadu, šiem skaitļiem ir tendence pieaugt.
“Mēs gribam, lai lietotājs kontrolē savu darbarīku, savu internetu, bet mēs esam ievērojuši, ka reizēm darbarīks sāk kontrolēt savu lietotāju,” atzina psiholoģijas profesore Sandra Sebre.
“Respektīvi, internets kļūst tik neatvairāms, ka bērns nespēj no tā atrauties, pat ja grib,” skaidroja profesore.
Pētniece brīdina – pārmērīga interneta lietošana noved pie emocionālām un uzvedības problēmām.
“Ja bērns pavada daudz laika internetā, ja vecāki to nenokontrolē, viņš nevar apstāties, viņš nevar izgulēties. Tam seko problēmas skolā, problēmas attiecībās ar vienaudžiem un vecākiem,” norādīja Sebre.
Pētījums uzrāda arī šādu interesantu faktu. Taivānā, kas ir mājvieta dažādiem viedtālruņu un komunikāciju tehnoloģiju zīmoliem, savi viedtālruņi ir tikai aptuveni 23% aptaujāto sākumskolas vecuma bērnu. Salīdzinājumam Lietuvā – 82%, bet Latvijā – gandrīz visiem jeb 99,5% aptaujāto.
“Viņiem tur ātrāk šīs tehnoloģijas attīstījās un kļuva pieejamas. Tādēļ arī vecāki savlaicīgāk apzinājās un sāka novilkt šīs robežas. Un otrs ir tas, ka Taivānā ir lielāks respekts pret vecākiem, lielāks respekts pret autoritāti,” skaidroja Sebre.
Datori un internets ir neatņemama sastāvdaļa arī mācību procesā. Bet kā panākt, lai bērni laiku ekrāna priekšā patiešām izmantotu lietderīgi, nevis tikai spēlītēm un izklaidēm?
Eksperti norāda – uzstādīt ierobežojošās programmas vai aizliegumus nebūs lietderīgi.
“Bērns vienmēr atradīs veidu, kā to apiet, viņš vienmēr atradīs ceļu uz sev interesējošo, nebūt ne noderīgāko šajā sava veida cīņā kā tādā,” norādīja Latvijas Universitātes prorektors dabas, tehnoloģiju un medicīnas zinātnēs Valdis Segliņš.
Segliņa ieskatā pareizākais ceļš – ieinteresēt bērnu lietot datoru un internetu produktīvām un attīstošām lietām.
Piemēram, tagad Jurģis paralēli datorspēlēm sācis apgūt programmēšanu.
“Es jau esmu iemācījies HTML valodu un Java-script, un es arī domāju, kad pabeigšu C++ valodu, mācīšos Java,” stāstīja Jurģis.
Jāpanāk, lai dators “no spēļu mantiņas kļūtu par darba instrumentu, par rīku gan sevis pilnveidē, gan darba padarīšanā”, iesaka Segliņš.
Eksperti gan nelolo cerības, ka šī pāreja būs viegla. Lai cīņā par bērnu pieveiktu virtuālo izklaides industriju, vecākiem un pedagogiem jāstrādā plecs pie pleca.
