Otrdien, 11.aprīlī, prezentēti pētījuma par optimāla skolu tīkla attīstības modeli Latvijā pirmā starpziņojuma rezultāti. Pētījumā vētīts gan skolu tīkls, gan izglītības kvalitāte vairāk nekā 700 izglītības iestādēs, kur kopumā mācās ap 200 000 skolēnu. Pētījums parādīs arī šo 200 000 skolēnu ceļu uz skolām jeb skolēnu mobilitāti.
Pētījumā secināts, ka Latvijā izglītībai tērē pusotru reizi vairāk nekā vidēji Eiropas Savienībā. "Tieši tas pats parādās, ja mēs skatām, cik skolēnu vidēji ir uz vienu skolotāju," klāstīja Turlajs.
Pārsteidz rezultāti Rīgas mikrorajonos
Turklāt vāja izglītības kvalitāte ir ne tikai mazajās lauku skolas, bet arī Rīgas mikrorajonu skolās, secināts pētījumā. "Rīgas mikrorajonu vidusskolās ir ļoti vāja izglītības kvalitāte.
Tas mums varbūt pat bija vislielākais pārsteigums, jo līdz šim lielajās pilsētās tā detalizētāk netika pētīts skolu izvietojuma lieluma korelācija ar sekmju līmeni," teica Turlajs.
Pētnieks medijiem arī iezīmēja nepatīkamu ainu, ja pašvaldības kolu tīklu nesakārtos: “Aizvien tukšāko skolas ēku uzturēšana uz katru skolēnu prasīs aizvien vairāk nodokļu maksātāju naudas, kas būs jāatņem veselības aprūpei, ceļiem un citām būtiskām lietām. Zemo algu dēļ no skolām aizies talantīgākie skolotāji, bet jaunus to vietā atrast būs aizvien grūtāk. Skolām trūkst līdzekļu, lai iegādātos mūsdienīgu aprīkojumu laika garam atbilstoša mācību procesa nodrošinājumam. Izglītības līmeņa atpalicība lauku, arī Rīgas mikrorajonu skolās pieaugs vēl vairāk.”
Pētījumā arī norādīts, ka vecāki neizvēlas skolas to tuvuma dēļ, bet gan izglītības kvalitātes dēļ. “Bērnu vecāki sūta savus bērnus skolā uz pietiekami attālām skolām, kur ir augsta izglītības kvalitāte. Rezultātā veidojas ļoti būtiska sabiedrības noslāņošanās. Ģimenes ir dažādas, izglītības prestižs ģimenēs ir pietiekami dažāds, un, ja redzam, ka Rīgā motivētākie jaunieši nonāk centra skolās un apkaimes skolās izglītības kvalitāte ir ļoti zema,
tad faktiski mēs nolemjam lielu daļu mūsu bērnu neveiksminieku statusam,” pauda izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”).
Turpina pētīt
Pētnieki ir izveidojuši karti, kur var apskatīt katru skolu un katras obligāto centralizēto eksāmenu rezultātus. "Ir speciāls indekss izveidots, kas dala šo rezultātu nevis ar nokārtojušo bērnus skaitu, bet ar tiem, kam būtu bijis jākārto," skaidroja pētnieks.
Datu analīze liecina, ka Latvijā skolu tīkla izmaiņas ir veiktas fragmentāri un tādos rādītājos kā skolēnu attiecība pret vienu pedagogu, klašu un skolu piepildījums būtiski atpaliek no citu Eiropas valstu rādītājiem.
Turlajs teica, ka tik visaptverošs pētījums par skolu tīklu Latvijā līdz šim nav veikts. Pašlaik pētījums ir pusē, un līdz šim ir savākta informācija, uzbūvēta sistēma, ko nemitīgi papildina ar ievākto informāciju.
Pētījuma otrajā pusē jāstrādā pie konkrētiem ieteikumiem pašvaldībām. Pētījums jāpabeidz līdz šā gada 1.oktobrim, tā kopējās izmaksas ir ap 100 000 eiro.
"Lielāko daļu no darba apjoma veido šīs sistēmas izveide, kas būs tāds kā instruments lēmumu pieņēmējiem. Jebkurš tiešsaistē varēs redzēt visu Latvijas sarežģīto skolu saimniecību, migrāciju. Šādas lietas uzbūvēt lēti nemaksā," teica ekonomģeogrāfs.
Pamats skolu reorganizācijai
Tikmēr izglītības un zinātnes ministrs uzsvēra, ka runa nav par skolu slēgšanu, bet gan izglītības pakāpes maiņu, proti, vidusskolu pārveidi par pamatskolām. “Mūsu mērķis ir katrai pašvaldībai parādīt skaidri un gaiši attīstības scenāriju, ja pašvaldība ieklausās mūsu rekomendācijas un ja pašvaldība neieklausās. Jo ne velti šajās kartēs ir redzamas attīstības tendences. Pašvaldībai būs jāpieņem lēmums par skolas izglītības pakāpes maiņu, kaut vai, ja vidusskolas klasēs nebūs neviena skolēna,” norāda ministrs.
Lai gan kritēriji ir vairāki, pilsētās un to tuvumā tieši eksāmenu rezultāti būs par pamatu rekomendācijai vidusskolas reorganizēt.
"Kur ir tiešām ilgs laiks jāpavada līdz attīstības centram, tur, protams, būs citi kritēriji, bet Latvijas pilsētās un tuvu attīstības centriem mums ir jāliek galvenais akcents uz izglītības kvalitāti, un mūsu ieteikumos pašvaldībām galvenais kritērijs būs nevis skolēnu skaits, bet izglītības kvalitāte šajā izglītības iestādē," skaidroja Šadurskis.
Tas ir rezultāts reģionu attīstības politikai, kas faktiski neesot realizēta, intervijā Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” norādīja Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības jautājumos Ināra Dundure, komentējot pētījuma publiskotos rezultātus.
