“Izdzīvojušie-2018” - džemperus ar šādu uzrakstu kolēģiem vēlēšanu naktī “Saskaņas” štābā dāvināja Nils Ušakovs. Vēlēšanu rezultātu naktī uz svētdienu viņš partijas biedru priekšā nosauca par “uzvaru”. Taču vienu deputāta krēslu partija zaudēja.
Arī šīs vēlēšanas parāda – jau vairākus gadus katrās vēlēšanās “Saskaņa” turpina konsekventi zaudēt vēlētāju atbalstu. Kopš 2011. gada partija zaudējusi vairāk nekā 90 000 vēlētāju, bet procentuāli viņu atbalsts šajā laikā sarucis par vairāk nekā astoņiem procentpunktiem. Salīdzinājumā ar iepriekšējām vēlēšanām partija zaudēja 3 procentpunktus.
“Pieņēmums ir, ka daļa vēlētāju palika mājās. Mēs redzējām ļoti skaļu, pietiekoši populistisku kampaņu pirms vēlēšanām, kopējā gaisotne noveda pie zemākās aktivitātes; atturētos no pieņēmumiem, vai mūsu vēlētājs bija mazāk vai vairāk aktīvs,” rezultātus komentēja “Saskaņas” valdes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.
Ieskats vēlēšanu statistikā atklāj, ka daļu no krievvalodīgo balsīm “Saskaņai” varētu būt atņēmusi Latvijas Krievu savienība – šogad viņi ir uzrādījuši augstāko rezultātu pēdējo astoņu gadu laikā. Turklāt Latgalē, kur “Saskaņai” atbalsta kritums straujākais, Krievu savienība ieguva vairāk nekā 10% balsu un trešo vietu. “Saskaņa” atšķirībā no Krievu savienības skaļi neiestājās pret tā saukto krievu skolu reformu.
“Tie cilvēki, ko mēs redzējām, tie nebija mūsu vēlētāji, tie bija cilvēki, kas par mums vairs nebalsoja jau kopš 2011. vai 2014. gada vai nekad par mums nav balsojuši,” par šiem vēlētājiem sacīja Nils Ušakovs.
Rīgas Stradiņa universitātes profesors Deniss Hanovs uzskata, ka “Saskaņas” popularitātes kritums varētu būt saistīts gan ar to, ka partija ilgstoši netiek koalīcijā, gan arī ar to, ka tās krievvalodīgie vēlētāji vairs neredz ''Saskaņu'' kā vienīgo iespējamo izvēli vēlēšanās – konservatīvāk noskaņotie izvēlējas Krievu savienību, liberālāk noskaņotie – “Attīstībai/Par!”.
“Neveiksmīgā komunikācija par izglītības reformu mobilizēja “Saskaņas” vēlētājus, kas neredz, ka “Saskaņa” varētu pārstāvēt viņu intereses diskusijā par izglītības jautājumu. Otrā identitāte ir “hibrīdie krievi”, ir daļa krievu iedzīvotāju, kas neuzskata, ka tas ir galvenais, līdz ar to viņi vēlēja liberālo partiju,” sprieda Deniss Hanovs.
Latvijas Krievu savienība (LKS) turpinās pretendēt uz krievvalodīgo vēlētāju balsīm – saņēmusi krietni vairāk par 2% vēlētāju balsīm, tā turpmāk varēs saņemt Latvijas valsts finansējumu.
“Mēs izdarījām visu, ko varējām, izmantojot tos ierobežotos resursus, kas mums bija,” vēlēšanu naktī uzsvēra LKS premjera amata kandidāts Andrejs Mamikins.
Latvijas Krievu savienībai būs jāizdomā arī jauns jājamzirdziņš - līdz nākamajām vēlēšanu ciklam izglītības reformu krievu skolās būs notikusi un izmantot to vēlētāju piesaistei vairs nevarēs.
Saskaitīti 1078 iecirkņi no 1078
