Latvijas Universitātes profesors Andris Kangro skaidro, ka ģimenes sociālekonomiskais stāvokļa ietekme uz skolēnu sasniegumiem ir redzama visu laiku, kopš tiek veikti šādi mērījumi, un visās jomās. SES indeksā tiek ņemtas vērā vairākas sastāvdaļas: vecāku izglītība un profesija, mājās pieejamās lietas bērna mācībām, piemēram, galds, grāmatas, dators, mākslas un kultūras priekšmeti, arī materiālā situācija mājās.
Tādā veidā ar šī indeksa palīdzību pēta ģimenes sociālekonomisko stāvokli. Kad katras ģimenes SES indekss ir aprēķināts, tās tiek iedalītas desmit grupās - no zemākā SES, kas ir vistrūcīgākās un mazāk izglītotās, līdz pat vislabāk situētajām ar augstāko SES.
Tas tiek pētīts tāpēc, ka vidēji statistiski no šī indeksa ir atkarīgi skolēnu sasniegumi. “Skolēnu grupa, kuriem ir zemāks šis sociālekonomiskais indekss, viņiem ir zemāki sasniegumi lasīšanā, matemātikā, dabaszinātnēs, pilsoniskā izglītībā, finanšu izglītībā. Tāpēc ļoti svarīgi to skatīties,” stāsta Kangro.
Tāpēc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) norāda, ka bērniem no ģimenēm ar zemāku šādu indeksu ir jāpalīdz, īpaši, ja skolā tādu bērnu ir daudz.
Latvijā turīgo un izglītoto vecāku bērni mācās tikai 55% skolu, un tas nozīmē, ka šajās skolās ir vismaz viens skolēns no visturīgākās sabiedrības desmitdaļas un parasti viņiem arī ir vislabākie sasniegumi. “Lūk, Latvijā lauku skolās šis SES indekss vidēji ir daudz zemāks nekā pilsētu un Rīgas skolās. Pa skolu tipiem tas ir ļoti atšķirīgs: augsts tas ir ģimnāzijās, sevišķi valsts, bet lauku pamatskolās tas ir zems,” norāda pētnieks.
