Covid-19 slimnieku skaits, kuru slimības gaita ir smaga, šobrīd sasniedzis 99. Tas ir jauns negatīvs rekords. 30 no šiem pacientiem ārstējas Rīgā Austrumu slimnīcā.
Mediķi norāda – ir jāsaprot vienkāršas matemātiskas patiesības. Ja ik dienu saslimst ap tūkstoš cilvēkiem, aptuveni 10 līdz 15% no viņiem nonāk slimnīcās. No tiem daļa nonāks intensīvās terapijas palātās. Līdz šim saslimušo skaits ir audzis, un audzis slimnīcās nonākušo skaits, taču smagāk slimajiem slimnīcās nākas pavadīt ilgāku laiku.
Arī Stradiņa slimnīcas ārsti norāda – dažiem tās var būt vairākas nedēļas. “Tas ir saistīts ar pacientu uzkrāšanos slimnīcā. Ir jāsaprot, ka mēs nevaram cerēt, ka dažu dienu laikā viņš izrakstīsies no stacionāra,” skaidroja Stradiņa slimnīcas virsārste pneimonoloģe Zaiga Kravale.
Smaga slimības gaita nozīmē ārstēšanos intensīvās terapijas gultā. Taču ne visos gadījumos vajadzīga mākslīgā plaušu ventilācija.
“Dažiem tātad tiek nodrošināts šis skābeklis ar tā saucamajām augstas plūsmas kanelēm. Vai neinvazīvo mākslīgo plaušu ventilāciju, kas tātad ir kā speciāla sejas maska. Tātad ne visi pacienti tiek intubēti, un, protams, ka arī no intensīvās terapijas pacienti tiek izrakstīti atpakaļ uz nodaļu. Tā nav, ja pacients nokļūs intensīvās terapijas nodaļā, ka atpakaļceļa vairs nav,” sacīja Stradiņa slimnīcas Bīstamo infekciju nodaļas vadītāja Monta Madelāne.
Netrūkst pacientu, kuriem izdevies uzveikt smago cīņu.
Starp smagi slimajiem ir arī gados jauni cilvēki. Nacionālā veselības dienesta publiskotie dati par pagājušo nedēļu, kad smagi slimo pacientu bija par 12 mazāk nekā šodien, rāda, ka ar Covid-19 smagi cīnās arī vairāki gados jauni cilvēki.
Arvien biežāk gados jauni cilvēki tomēr zaudē cīņu ar slimību.
“Kopumā jauni cilvēki arī slimo vairāk. Līdz ar to arī protams, ka kāds var slimot arī smagāk.
Smagi slimie pacienti ar tādiem lieliem riska faktoriem, ko mēs redzam, – tie ir pacienti ar lieko svaru. Tātad adipozitāte ir nopietns riska faktors smagas slimības gaitai un cukura diabēts,” paskaidroja Madelāne no Bīstamo infekciju nodaļas.
“Kas mūs ļoti uztrauc – tieši šī vecuma grupas vīrieši mēdz būt ar ļoti strauju slimības norisi. Tas mūs tiešām ļoti uztrauc. Ir faktori, kas paliek neskaidri, bet diemžēl lielākā daļa no šiem pacientiem, no šiem jaunajiem vīriešiem, kas ir miruši, ir bijuši ar lieko svaru un daļa no viņiem ar cukura diabētu,” sacīja pneimonoloģe Kravale.
Ir arī pacienti, kas slimnīcā vēršas novēloti, jo nav jutuši grūtības elpot un to, ka skābekļa piesātinājums asinīs ir kritiski zems.
KONTEKSTS:
Izvērtējot aktuālos epidemioloģiskos datus Latvijā pret iepriekšējo nedēļu, var novērot, ka drošības pasākumi ir palīdzējuši nedaudz stabilizēt situāciju. Taču saslimstība ar Covid-19 joprojām ir augsta. Turklāt nemazinās saslimstība bērniem, informēja Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).
Covid-19 uzliesmojuma laikā 2020. gada pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, kuras laikā bija stingrāki ierobežojumi. Par spīti tam saslimstība ar Covid-19 turpināja pieaugt. Tādēļ ārkārtējā situācija ir pagarināta līdz 7. februārim. Spēkā ir stingri ierobežojumi līdz 25. janvārim, kā arī "mājsēde" nedēļas nogalēs, kas nozīmē, ka no plkst.22 līdz 5 katram jāatrodas savā dzīvesvietā.
