ĪSUMĀ:
- Ievērojami pieaug lietu skaits par narkotiku sūtīšanu pa pastu.
- Muita skaidro: tagad pārbauda visus sūtījumus, sadarbojas ar kurjerdienestiem.
- Policija uztraucas: narkotikas aizvien vairāk pērk jaunieši.
- Policija meklē risinājumu šai problēmai darba grupā.
- Latvijas Pasts norāda: Pakas pārbauda izsūtītājvalsts, ES regulējums atšķiras.
- Cīnīties ar tirgotāju mājaslapām nav jēgas, muita uzrunā skolas un izglīto.
Narkotiku sūtīšanas bums pa pastu visā Eiropā sākās pirms trim gadiem, pastāstīja Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktora vietnieks Mārtiņš Kalniņš. Latvijā šādu kriminālprocesu pieaugums saistīt ar divām lietām.
“Pirmkārt, muitas pārvalde tagad pārbauda visus pasta sūtījumus,” skaidroja Kalniņš. Otrkārt uzlabojas sadarbība ar kurjerdienestiem.
Pārsvarā sūtījumos atrod marihuānu. Retāk arī citas vielas – hašišu, amfetamīnu.
Internetā atrodamas vietnes, kurās aizliegtās vielas var nelikumīgi iegādāties. Policiju uztrauc tas, ka bieži narkotikas internetā pērk jaunieši, arī nepilngadīgie.
Par šo tendenci pirms divām nedēļām, runājot Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē, sacīja arī Valsts policijā par Kriminālizlūkošanu atbildīgais Dainis Vēbers.
“Tendences rāda, ka tiek sūtīts uz, visticamāk, nepareizām adresēm, kur saņēmējs par to vispār neko nezina,” stāstīja Vēbers.
Policija risinājumus cīņai ar šo problēmu meklē darba grupā.
Savukārt Latvijas Pasta pārstāve Gundega Vārpa ar e-pasta starpniecību norādīja uz vēl kādu problēmu - ienākošie pasta sūtījumi jau ir pārbaudīti attiecīgās izsūtītājvalsts un kravu pārvadājumu uzņēmumu kontroles iestādēs, un tas nozīmē, ka problēmas šajos jautājumos rada dažādu valstu atšķirīgais normatīvais regulējums pat Eiropas Savienības (ES) ietvaros.
Kalniņš no Muitas policijas sacīja, ka sūtītāji izdomā dažādus viltīgus veidus, kā paglābties no iespējamā soda, taču agri vai vēlu izdodas identificēt narkotiku saņēmējus.
Iespējams, regulārās kontroles šo nozieguma veidu samazinās, jo nebūs jēgas maksāt par produktu, kuru pasūtītājs nesaņem.
Cīnīties ar mājaslapām, kuras vielas tirgo, būtu bezjēdzīgi. Tiklīdz vienu aizvērtu, otra atvērtos.
Tāpēc visefektīvāk problēmu varētu risināt, strādājot ar jauniešiem. Muitas policija uzrunā skolas un stāsta bērniem par narkotiku kaitīgumu un sodiem, kādi draud par to izplatīšanu. Taču izglītošana nav muitai pamatdarbs.
“Patiesībā ar šo būtu vairāk jāstrādā izglītības sistēmas ietvaros,” atzina Kalniņš.
Kalniņš atgādināja, ka narkotiku izplatīšana ir smags noziegums. Sods par to ir pieci gadi cietumā. Ja noziegums pastrādāts organizētā grupa, tad aiz restēm var nākties pavadīt pat desmit gadus. Kriminālatbildība iestājas jau no 14 gadiem.
