Otrajā vietā ar nepilniem 15% vēlētāju atbalsta seko vadošā koalīcijas partija Zaļo un zemnieku savienība. 6,5% atbalsts ir Nacionālajai apvienībai, ar 5% seko Latvijas Reģionu apvienība, līdzīgi rezultāti – ap 4% – “Vienotībai” un partijai KPV LV, un mazāk partijām “No sirds Latvijai” un Jaunajai konservatīvajai partijai.
12,4% aptaujāto pagaidām Saeimas vēlēšanās piedalīties neplāno, un, kā allaž, ievērojams arī neizlēmušo skaits. Viņu balsis sadalot proporcionāli visām aptaujā iekļautajām partijām, atklājas – ja vēlēšanas notiktu rīt, Saeimā varētu iekļūt 6 partijas, politiskie spēki “No sirds Latvijai” un Jaunā konservatīvā parija ir diezgan ievērojami zem piecu procentu barjeras.
Salīdzinot ar iepriekšējiem mēnešiem, būtiskā izmaiņa ir tas, ka Latvijas Reģionu apvienība aizsteigusies priekšā partijām “Vienotība” un KPV LV.
Aplūkojot Reģionu apvienības reitingu dinamiku, redzams, ka pēdējā mēneša laikā vērojams 1,2 procentpunktu kāpums, kas pie partijas pašreizējā atbalstītāju skaita ir diezgan ievērojams un nodrošinājis Latvijas Reģionu apvienībai (LRA) augstāko pozīciju pēdējā gada laikā.
Tāpat augstākais reitings kopš pagājušā pavasara arī opozīcijas partijai “Saskaņa”, un SKDS vadītājs sociologs Arnis Kaktiņš pieļauj, ka daļēji izmaiņas šo divu partiju reitingos sekmējušas arī gaidāmās pašvaldību vēlēšanas, jo iedzīvotāji pievērsuši lielāku uzmanību politiskajiem procesiem un sākuši domāt par savu izvēli.
“Es domāju, ka tas ir atstājis iespaidu uz vienas, otras, trešās partijas popularitāti un jādomā, ka arī LRA popularitātes pieaugums ar to ir saistīts, jo mēs redzam, ka šī partija un tās līderis ir ļoti ļoti redzams, jādomā, ka cilvēki viņu vairāk pamana, jo viņi vairāk tam visam pievērš uzmanību,” norādīja Kaktiņš.
“”Saskaņas” popularitātes pieaugums man pašam ir pat mazliet pārsteigums, jo likās, ka tā viņu vēlētāju bāze ir diezgan stabila, vēlētāju ir daudz, un attiecīgi, ja tev ir daudz, ir diezgan grūti vēl ko papildus dabūt klāt,” atzina Kaktiņš.
Arī vadošās koalīcijas partijas Zaļo un zemnieku savienības reitings turpina atgūties pēc iespaidīgā krituma pagājušā gada beigās un šī gada sākumā, un tagad redzams stabils kāpums, tiesa, vēl joprojām partijas reitings nav sasniedzis to līmeni, kāds bija pērn pavasarī.
Bet ievērojams reitinga kritums ir Nacionālajai apvienībai (NA). Tās popularitāte līdz šim svārstījusies vairāk vai mazāk vienā līmenī, bet tagad nokritusi pēdējā gada laikā zemākajā pozīcijā.
“Mēs neredzam, ka šis kritums būtu ārpus konteksta, ir bijis pirms dažiem mēnešiem 6,9%, tagad ir mazāk, bet pēc tam atkal šis reitings ceļas, un neviens to nevar izskaidrot,” pauda partijas līderis Raivis Dzintars.
“Ja mēģināt [izskaidrot] - protams, valdības partijām, nosacīti latviskajām partijām nav izdevīgs lielais partiju pieplūdums, tas haoss, iespējams, ka “Saskaņai” ir izdevīgs, ka ir daudz partiju, daudz jaunu piedāvājumu, kas rada haosu,” sprieda Dzintars.
Kaktiņš savukārt norādīja, ka NA vēlētāju bāze “salīdzinājumā ar dažu labu citu partiju ir diezgan stabila, tai ir tendence svārstīties noteiktā koridorā, šoreiz viņi nepārprotami ir nokrituši uz koridora zemāko līmeni vai pat mazliet izkrituši ārā, bet no viena mērījuma es neņemtos teikt, ka viņi ir ko būtiski zaudējuši savā vēlētāju bāzē”.
Jaunā konservatīvā partija pirms dažiem mēnešiem piedzīvoja pamatīgu popularitātes kāpumu pēc tam, kad tika paziņots, ka tai pievienojušies bijušie KNAB darbinieki Juris Jurašs un Juta Strīķe, un bija tāda kā intriga, cik tad augstu šīs partijas reitings uzkāps. Bet vismaz šobrīd tas ir atkal samazinājies par aptuveni trešdaļu.
