Starp iekārotākajām izglītības programmām šoreiz ir biznesa projektu vadīšana digitālajā vidē un programmēšana. Savukārt trešajā vietā, kas bijis pārsteigums pat pašiem projekta īstenotājiem, ir dārzkopības pamati.
“Kopumā lauksaimniecība nekad nav ierindojusies top nozaru sarakstā iepriekšējās kārtās. Iespējams, cilvēki ir izvērtējuši savas iespējas vai tās zināšanas, kas viņiem ir nepieciešamas vai pietrūkst arī šajā nozarē,” skaidro Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) Profesionālās izglītības projektu departamenta vadītāja Elīna Purmale-Baumane.
Šajā kārtā, kad mācības noritēs attālināti, vairāk pieteikušās sievietes.
Ja raugās uz vecuma grupām, aktīvākie bijuši iedzīvotāji no 25 līdz 44 gadiem.
Taču mācīties vēlas arī tie, kuriem tuvojas pensijas laiks. Piemēram, šoreiz vecākā persona, kura pavisam drīz jau dosies uz kursiem par datu analīzi loģistikā, ir kāds 73 gadus vecs kungs.
“Mēs priecājamies, ka arī pirmspensijas vecuma, pensijas vecuma cilvēki izmanto šo iespēju.
Tieši šī ir tā mērķgrupa, kas ir visvairāk apdraudēti, kuri īstenībā visvairāk trūkst gan šīs digitālās prasmes, gan citas prasmes, lai noturētos darba tirgū,” norāda Purmale-Baumane.
Lai arī kursu tematika ir daudzveidīga, piemēram, var apgūt kā rasēšanu un vadības psiholoģiju, tā pārtikas ražošanas dokumentāciju izveidi un meža darbus, galvenā tendence ir nemainīga – digitālās prasmes ir vispieprasītākās. “Mēs redzam, ka nozare strauji attīstās, profesijās dažādās ienāk tehnoloģijas, viss notiek automatizēti.
Un digitālās prasmes, caurviju prasmes ir nepieciešamas visās nozarēs, praktiski jau gandrīz veicot jebkuru darba pienākumu,” skaidro VIAA pārstāve.
Viena no kopumā 23 izglītības iestādēm, kas nodrošina pieaugušo tālākizglītību, ir Rīgas Valsts tehnikums. Šoreiz iestāde piedāvā trīs dažādus kursus. Iepriekš mācīties gribētājiem bija jāierodas klātienē, bet zināšanas tiks nodotas, mācoties katram pie sava datora.
Pedagogi jau sāk komplektēt mācību grupas, un jauno mācību periodu, kas sāksies jau augustā, viņi gaida ar nepacietību. “Noskaņojums mums ir pozitīvs. Esam gatavi strādāt – piedāvāt attālinātās mācības. Atsaucība arī no cilvēku puses ir pozitīva –
pārsvarā visi, kas ir pieteikušies, ir arī gatavi mācīties.
Piedāvāt attālinātās mācības ir kā izaicinājumu, bet esam pozitīvi noskaņoti. Visu paveiksim,” saka Rīgas Valsts tehnikuma Pieaugušo izglītības centra vadītāja Andra Zenčaka.
Pieaugušie, salīdzinot ar studentiem, kas ikdienā mācās tehnikumā, esot daudz motivētāki. Viņi apzinās, ka zināšanas, kuras iegūtas pirms daudziem gadiem, nemitīgi jāpapildina.
“Viņi ir mērķtiecīgāki, jo viņiem tiešām motivācija ir skaidrāka. Viņi iegūst papildu zināšanas, kuras var izmantot savā darba dzīvē. Tātad viņi paaugstina savu vērtību darba devēja acīs un darba tirgū,” skaidro Zenčaka.
Nākamā projekta kārta būs jau septembrī. Tajā pieteikties var ikviens strādājošais no 25 gadu vecuma, tostarp strādājošie pensionāri.
Tā kā Eiropas Savienības fondi un valsts sedz 90% no kursu izmaksām, pašam jāsamaksā vien desmitā daļa. Ja Latvijā nebūs otrs Covid-19 vilnis, mācības nākamajā kārtā atkal notiks klātienē.
