(ziņa papildināta ar Kiršteina komentāru)
Tajā atrodami arī vairāki cilvēki no Latvijas, kā arī desmitiem politiķu no citām valstīm.
Datubāzes pamatā ir pētnieka Antona Šehovcova ziņojumi par politiski neobjektīviem starptautiskiem novērojumiem, un, pēc Šehovcova domām, "tai [datubāzei] vajadzētu palīdzēt visiem, kas uzrauga Kremļa ietekmi Eiropā un citur".
Latvijā ir pieci, iespējams, "neobjektīvie novērotāji" – pašreizējā Eiropas Parlamenta
deputāte Tatjana Ždanoka (Latvijas Krievu savienība), bijušie Eiropas Parlamenta deputāti Miroslavs Mitrofanovs (Latvijas Krievu savienība) un Andrejs Mamikins (iepriekš "Saskaņa"), prokremliskais aktīvists Aleksandrs Gapoņenko, kā arī Saeimas deputāts Armands Krauze (Zaļo un Zemnieku savienība).
Krauze ir Saeimas deputātu grupas sadarbībai ar Azerbaidžānas parlamentu priekšsēdētāja vietnieks.
Lai gan pirmie četri "neobjektīvie novērotāji" tika atlasīti pēc atbalsta, ko viņi ir izteikuši strīdīgajām un negodīgajām vēlēšanām Krievijā un okupētajā Ukrainā, Krauze sarakstā iekļauts viņa ļoti pozitīvā vērtējuma dēļ par Azerbaidžānas parlamenta vēlēšanām šā gada 9. februārī.
"Azerbaidžānas parlamenta vēlēšanas notika saskaņā ar augstiem demokrātijas standartiem," sacīja Krauze, vēstīts oficiālo vēlēšanu vietnē, kurā redzami dažādu valstu parlamentu deputāti, kas Azerbaidžānas plašsaziņas līdzekļiem slavē vēlēšanu procesu.
Krauze bija nofotografēts vēlēšanu novērošanas preses konferencē, kurā viņš sēdēja līdzās citam Latvijas parlamenta loceklim Aleksandram Kiršteinam (Nacionālā apvienība), lai gan Kiršteins – vēl viens Saeimas deputātu grupas loceklis sadarbībai ar Azerbaidžānu – nav iekļauts "neobjektīvo novērotāju" sarakstā. Kiršteins jau iepriekš ir paudis apbrīnu par Azerbaidžānu un no 9. līdz 13. februārim sociālajos medijos augšupielādēja attēlus no Baku, tai skaitā attēlus no parlamenta ēkas.
|
|
Gan Krauze, gan Kiršteins jau 13. februārī piedalījās Saeimas sēdē, tai skaitā balsojumā par Krauzes ievēlēšanu Saeimas Ārlietu komisijā.
Saeimas amatpersonas LSM.lv sacīja, ka deputātu aktivitātes Baku klasificējamas kā privāti komandējumi un, neskatoties uz Azerbaidžānas valsts plašsaziņas līdzekļu radīto iespaidu, tā nebija oficiāla Latvijas delegācija.
"Latvijas Saeimu šo vēlēšanu novērošanā oficiāli pārstāvēja Romāns Naudiņš (Nacionālā apvienība), Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentārās asamblejas (EDSO PA) Latvijas delegācijas loceklis. (..) Tajā pašā laikā ikviens Saeimas loceklis savā darbībā ir brīvs un neatkarīgs, viņiem nav nepieciešama īpaša parlamenta atļauja, lai piedalītos vēlēšanu novērošanā vai citos pasākumos ārvalstīs, ja Saeimas budžeta līdzekļi netiek izmantoti," teikts Saeimas Preses dienesta paziņojumā.
Portāls LSM.lv lūdza Krauzi un Kiršteinu komentēt savu ceļojumu iemeslus.
5. jūlijā Kiršteins LSM.lv informēja, ka uz Baku devies par saviem līdzekļiem.
"Tā kā tā bija nedēļas nogale, netikos ne ar vienu politiķi. Apmeklēju svētdienā parlamenta ēku parlamenta tehniskā darbinieka pavadībā un divus vēlēšanu iecirkņus, lai iepazītos ar to iekārtojumu un vēlēšanu norisi kā neatkarīgais novērotājs. Iecirkņi bija iekārtoti tieši kā jebkurā ES valstī un patīkami atšķīrās no iepriekš redzētā NVS valstīs, kur esmu bijis kā oficiālais novērotājs," sacīja Kiršteins.
Viņš piebilda, ka ir "atturējies komentēt politisko situāciju", un neuzskata, ka brauciens varētu kaitēt viņa vai Krauzes reputācijai. Viņš arī norādīja uz faktu, ka Azerbaidžāna "ir izbūvējusi cauruļvadus, apejot Krieviju, lai apgādātu ES dienvidu valstis ar energoresursiem", un sacīja, ka viņu vairāk uztrauc vēlēšanas Armēnijā, "kura nelikumīgi turpina okupēt Azerbaidžānas teritoriju, vai Vācijā, kuras valdība finansē Krievijas militāri rūpniecisko kompleksu, maksājot Kremlim simtiem miljardu par gāzi".
Antons Šehovcovs portālam LSM.lv atklāja, ka viņu neobjektīvu vēlēšanu novērotāju fenomens ieinteresēja pēc notikumiem okupētajā Krimā.
"Man ir vairāk nekā desmit gadu pieredze galēji labējo pētīšanā, un es biju patiesi pārsteigts, redzot sava pētījuma objektus kā tā dēvētā "referenduma" "novērotājus" 2014. gadā," viņš teica.
"Ideja par datubāzi radās no milzīgā darba, ko mēs bijām paveikuši, un mēs domājām, ka būtu ļoti noderīgi, ja spētu ātri pārbaudīt visus šos cilvēkus. Ja redzam aizdomīgu citātu no personas, kuru mēs vēl nezinām, mēs varētu pārbaudīt, kas ir šī persona un vai tā ir piedalījusies citu pretrunīgi vērtētu vēlēšanu novērošanā," skaidroja Šehovcovs.
Azerbaidžāna sekojusi Krievijas aizsāktajai metodei, iesaistot ārvalstu amatpersonas, žurnālistus un citas personas, uz kurām var paļauties, izteikt labvēlīgus komentārus par vēlēšanām, lai mazinātu iespējamo oficiālo vēlēšanu novērotāju kritiku no uzticamām starptautiskām organizācijām, uzsvēra Šehovcovs.
"Viņi noteikti kopē krievu metodi. Krievija radīja šo viltus novērojumu, vispirms saistot ar Krievijas struktūrām vai Krievijā dominējošām struktūrām, piemēram, Neatkarīgo Valstu Sadraudzības Parlamentāro asambleju, bet tā īsti nebija uzticama... Tad viņi eksportēja šo modeli, un, jā, Azerbaidžāna ir ļoti labs piemērs, taču tas ir diezgan vēls piemērs," norādīja Šehovcovs.
Arī Kambodžā un Āfrikas daļās ir novērojams līdzīgs fenomens tam, ko Šehovcovs dēvē par "viltus novērošanas globalizāciju".
"Balsošanas dienā nav īsti iespējams spriest par vēlēšanu godīgumu, brīvību un atklātību. Lai izdarītu secinājumus, nepieciešams situāciju vērtēt vairākas nedēļas," viņš piebilda.
Taujāts, kas motivē cilvēkus piedalīties šādu vēlēšanu novērotāju lomās, Šehovcovs sacīja, ka tam var būt dažādi iemesli, sākot no naivuma un beidzot ar vēlmi pēc apmaksātām brīvdienām eksotiskā galamērķī vai svarīguma sajūtas. Dažos gadījumos tie ir finansiāli apsvērumi, taču tādu nav daudz, viņš sacīja, un politiskas vai ideoloģiskas simpātijas var arī sniegt motivāciju.
Citiem tas ir teju dzīvesveids, skaidroja Šehovcovs.
Saskaņā ar Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) ziņoto Azerbaidžānas vēlēšanas daudzos aspektos neatbilda demokrātijas standartiem. EDSO norādīja: "Ierobežojošie tiesību akti un politiskā vide kavēja patiesu konkurenci Azerbaidžānas 2020. gada 9. februāra pirmstermiņa parlamenta vēlēšanās, neraugoties uz lielo kandidātu skaitu. Dažiem potenciālajiem kandidātiem tika liegtas tiesības kandidēt, taču kandidātu reģistrācijas process citādi bija iekļaujošs... Tomēr būtiskie procesuālie pārkāpumi skaitīšanas laikā radīja bažas par to, vai rezultāti tika noteikti godīgi."
Pilnu EDSO ziņojumu par vēlēšanām var lasīt tiešsaistē, tāpat kā Antona Šehovcova ziņojumu par Azerbaidžānas vēlēšanām.
Vēlēšanu novērotāju datubāzi var apskatīt tiešsaistē.
Eiropas Demokrātisko vēlēšanu platforma tika izveidota 2012. gada decembrī Varšavā. Tās mērķis ir atbalstīt pilsoņu vēlēšanu novērošanu un dot ieguldījumu demokrātiskos vēlēšanu procesos visā Eiropā. Platformas darbu cita starpā finansiāli atbalsta ar Eiropas Savienības, Norvēģijas un Vācijas Ārlietu ministriju, Polijas un Vācijas sadarbības fonda un privātu ziedojumu palīdzību.
