Ziņojumā norādīts, ka līdz ar administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu būtu samazināms bāriņtiesu skaits, nostiprinot bāriņtiesu skaita atbilstību administratīvo teritoriju skaitam. Šobrīd uzsākts bāriņtiesu un sociālo dienestu funkciju izvērtējums, pēc kura noslēguma tiks rosinātas diskusijas ar atbildīgajām institūcijām par atsevišķu bāriņtiesu funkciju piekritības maiņu.
LM ziņojumā piedāvā mainīt arī bāriņtiesu darbinieku juridisko statusu.
Proti, bāriņtiesu darbinieki turpmāk vairs nebūtu pašvaldības domes vēlētas amatpersonas,
bet tiktu nodarbināti uz darba līguma pamata, ieviešot amata konkursu un nodrošinot pilnas slodzes darbu, tādējādi novēršot pašvaldības iespējamo ietekmi uz bāriņtiesu lēmumu pieņemšanas procesu.
Ministrijā norādīja, ka vienlaikus ar funkcionālo izmaiņu ieviešanu bāriņtiesās, iespējams, būtu maināms arī bāriņtiesu nosaukums, atsakoties no novecojošā un iestādes funkcijām pēc būtības neatbilstošā nosaukuma, novēršot sabiedrības maldināšanu, jo bāriņtiesa nav tiesu varai piederīga institūcija.
Iestādes jaunajam nosaukumam būtu jāatbilst iestādes pamatfunkcijai, piemēram, Bērnu tiesību aizsardzības dienests.
Vēl ministrijas priekšlikums paredz Centrālās bērnu tiesību aizsardzības iestādes izveidi uz esošās VBTAI institucionālās bāzes. Jaunais modelis paredz, ka bāriņtiesas kā pašvaldības dibinātas iestādes atradīsies Centrālās bērnu tiesību aizsardzības iestādes funkcionālā padotībā. Tādējādi tiktu nodrošināts tiešs valsts uzraudzības un kontroles mehānisms bērnu tiesību aizsardzības jomā, valstij uzņemoties atbildību par bāriņtiesu funkciju izpildi aizgādnības, aizbildnības, adopcijas un bērnu personisko un mantisko tiesību un interešu aizsardzības jautājumos, kā arī normatīvo aktu piemērošanā un to interpretācijā.
Pēc LM domām, informatīvajā ziņojumā minētās problēmas un piedāvātie risinājumi ir tikai posms bērnu tiesību aizsardzības pilnveides kontekstā. Ministrija ir uzsākusi "Bērnu, jaunatnes un ģimenes pamatnostādņu izstrādi 2021.-2027. gadam" kā stratēģijas plānošanas ietvardokumentu vidējam termiņam. Tajā izvirzītie rīcības virzieni ir ģimenes kā vērtības stiprināšana sabiedrībā un citi.
KONTEKSTS:
Uz to, ka bērnu tiesību aizsardzība Latvijā ir drīzāk deklaratīvs paziņojums, nevis reāli darbi, savā revīzijā norādījusi Valsts kontrole. Kritika veltīta gan VBTAI par nepietiekamu uzraudzību, gan bāriņtiesām.
Līdzīgus pārmetumus šīm iestādēm veltīja arī labklājības un tieslietu ministri. Labklājības ministre Ramona Petraviča ("KPV LV") iepriekš norādīja, ka bērnu tiesību aizsardzības sistēma Latvijā neesot efektīva un bērnu tiesību ignorēšanai pieliekams punkts. Labklājības ministre kopā tieslietu ministru Jāni Bordānu (Jaunā konservatīvā partija) 2019. gada jūnija sākumā pieteica pārmaiņas bērnu tiesību aizsardzības sistēmā.
