Daugavgrīva, Jūras spēku Patruļkuģu eskadrā goda sardze pie piemiņas akmens. Jūras spēku un armijas pārstāvji, vēstnieki un radinieki ar klusuma brīdi atceras 1919. gada 17. oktobrī kritušos britu, īru un franču jūrniekus.
"Mans otrās pakāpes onkulis Viljams Roberts Trets bija jaunākais apkalpes loceklis, kas gāja bojā apšaudē. To, ka mans radinieks Viljams bija uz kuģa "Dragon", uzzināju tikai 2015. gadā. Viņa māte bija ļoti satriekta par dēla zaudēšanu, un nekad vairs nerunāja par viņu. Kad izpētīju savas dzimtas koku, uzzināju, ka viņš bija flotē un gāja bojā uz kuģa," stāstīja kritušā jūrnieka V. Treta radinieks Neils Vaitfīlds.
1919. gada oktobrī Lielbritānijas un Francijas karakuģi, kuru apkalpēs bija arī īru jūrnieki, ar artilērijas uguni sāka atbalstīt jaunās Latvijas valsts armiju, kura tobrīd vēl tikai veidojās un kurai trūka bruņojuma, taču bija jācīnās ar daudz lielāko Bermonta karaspēku. Sabiedroto iesaistīšanās bija izšķirošs brīdis Rīgas un pārējās Latvijas teritorijas atbrīvošanai no bermontiešiem.
"Artilērijas piesegā Latvijas pirmās vienības varēja desantēties pāri Daugavai un ieņemt šo pašu Daugavgrīvas cietoksni," stāstīja Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons. "Britu un franču militārais atbalsts samazināja mūsu iespējamos zaudējumus tajā laikā," piebilda Jūras spēku komandieris flotiles admirālis Ingus Vizulis.
1919. gada 17.oktobrī Bermonta karaspēka raidītie šāviņi trāpīja britu kreiserim "Dragon", nogalinot deviņus apkalpes locekļus. Vēl vairāki sabiedroto jūrnieki tika ievainoti.
"Mums ir ļoti svarīgi, ka Latvijas flote godina mūsu radiniekus, kuri ziedoja savu dzīvību cīņā par Latvijas brīvību un neatkarību," atzina kritušā jūrnieka V. Treta radinieks Vaitfīlds.