Gunārs Astra dzimis 1931. gada 22. oktobrī Rīgā. Pirmo reizi par pretpadomju darbību — tikšanos ar ASV diplomātiem un saraksti ar latviešiem ārzemēs — viņu arestēja 1961. gadā un uz 15 gadiem ieslodzīja piespiedu darba nometnēs Mordovijā (vēlāk Permā). Jau dažus gadus pēc atgriešanās Latvijā viņu atkal arestēja un 1983. gada beigās tiesāja par pretpadomju literatūras glabāšanu, pavairošanu un izplatīšanu. Pretpadomju literatūrā tika ieskaitītas Džordža Orvela 1984, Anšlava Eglīša „Laimīgie" un „Piecas dienas", Ulda Ģērmaņa „Latviešu tautas piedzīvojumi", Agņa Baloža „Baltijas republikas Lielā tēvijas kara priekšvakarā" u.c. darbi.
Šīs prāvas laikā Gunārs Astra teica savu slaveno „Pēdējo vārdu", kas nelegāli tika ierakstīts un pārsūtīts rietumu radiostacijām. „Pēdējais vārds" bija apliecinājums pasaulei, ka Latvijā ir nevardarbīga pretošanās padomju okupācijai un ka te dzīvo cilvēki, kas par neatkarīgu Latvijas valsti ir gatavi ziedot savu brīvību. No šī apcietinājuma Astru atbrīvoja tikai 1988.gada februāra sākumā. Pavisam drīz — 1988. gada 6. aprīlī, viņš mira. Gunara Astras bēres Meža kapos izvērsās par vienu no pirmajām tautas manifestācijām, kurās publiski tika lietots Latvijas karogs un atsakņota Latvijas himna.
22.oktobrī pulksten 16.30 Okupācijas muzeja pagaidu mītnē Raiņa bulvārī 7 Jānis Rožkalns dalīsies atmiņās par Gunāru Astru. Viņš arī nodos muzejam Latvijas Neatkarības kustības arhīvu, kas satur vērtīgas liecības par neatkarības kustības dalībnieku veiktajām akcijām un izplatītajiem pretpadomju materiāliem. Tikšanās laikā būs iespēja tikties ar Raitu Valteru un noskatīties videofilmu „Gunārs Astra. Sirdsbalss".
Pulksten 18.00 ar savu stāstījumu par satikšanos ar G.Astru politieslodzīto nometnē stāstīs dzejnieks, publicists Nikolajs Brauns, kurš speciāli uz šo sarīkojumu ieradīsies no Krievijas.
