Mārupē pašlaik deklarējušies nepilni 17 tūkstoši iedzīvotāju. Pirms dažiem gadiem novadam izdevās palielināt deklarēto iedzīvotāju skaitu, piedāvājot vietas bērnudārzā bez rindas. Mārupes novada domes priekšsēdētājs neprognozē, ka Rīgas domes lēmuma dēļ uz Rīgu pārdeklarētos liels iedzīvotāju skaits. Taču pieļauj, ka daļa šo Rīgas izmesto ēsmu varētu izmantot.
„Iedzīvotāji ir tāpat kā zivis, viņi peld uz to pusi, kur ir straume. Tagad runājot par šīm transporta izmaksām, iedzīvotājiem ir jāizvērtē, kas viņiem ir izdevīgāk - sakārtoti bērnudārza jautājumi, kur daudzbērnu ģimenēm ir nekustamā īpašuma nodokļa atlaides," norāda Mārtiņš Bojārs, Mārupes novada domes priekšsēdētājs.
Mārtiņš Bojārs gan noteic - nevienam bērnam nebūs jāpamet bērnudārzs, ja vecāki pārdeklarēsies uz galvaspilsētu. Taču, ja kāda pašvaldība, reaģējot uz vecāku pārdeklarēšanos, atteiktu bērniem vietas savas pašvaldības bērnudārzā, Rīgā šis bērns uz vietu pašvaldības bērnudārzā uzreiz cerēt nevarētu.
Vieta bērnudārzā nav vienīgais pakalpojums, ko iedzīvotājs saņem no savas pašvaldības. Nepilni 8% rīdzinieku saņem dažāda veida sociālos pabalstus. Piemēram, garantētā minimālā ienākuma pabalstu, dzīvokļa pabalstu, pabalstu veselības aprūpei - kopumā aptuveni 20 dažāda veida pabalstus.
Kā uzskata Rīgas pašvaldībā, visi, kam pabalsti nepieciešami, jau paguvuši Rīgā piedeklarēties. Tāpēc līdz ar cerēto Rīgā deklarēto rīdzinieku skaita pieaugumu, pabalstu lūdzēju skaita pieaugumu Rīgā neplāno. „Ja tas ir nerīdzinieks, kurš vēlēsies izmantot esošo situāciju un, ja tā var teikt, vienkārši pašmaukties, viennozīmīgi tas nebūs iespējams, jo katrs sociālās palīdzības saņēmējs tiek apmeklēts savā deklarētajā dzīves vietā. Tas nozīmē, ka ilgstoši uzrādīt kādu dzīvesvietu, kurā faktiski persona nedzīvo, faktiski tas nav iespējams," apgalvo Rīgas domes Sociālās pārvaldes priekšnieks Mārtiņš Moors.
Mārupes novadā cer, ka jautājums par sabiedriskā transporta biļešu cenām tomēr tiks atrisināts valsts līmenī, jo viņi izprotot iemeslus, kāpēc Rīga spērusi šādu soli. „Rīga nevar būt pilsēta, kas nosedz visas republikas problēmas. Te mēs gaidām, ka ir jābūt šim likumam par Rīgas pilsētu kā republikas galvaspilsētu, līdz ar šo likumu jābūt likumam, kas šo statusu līdzfinansē, kas nosaka šo finansēšanas kārtību. Nevis jāsaka - brauciet uz pilsētu ar puscūci padusē un konjaka glāzi rokās, un kaut ko sarunāsim," saka Mārupes novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Bojārs.
Arī pašvaldību savienībā piekrīt viedoklim, ka jautājums jārisina valsts līmenī. Tajā pat laikā Māris Pūķis noteic - Rīga, dažādojot biļešu cenas, iespējams izdara sev lāča pakalpojumu. „Šajā ziņā Rīgai vajadzēja domāt, kā piesaistīt šos apmeklētājus nevis, kā viņus padzīt no Rīgas. Un tā varētu būt stratēģiska kļūda," norāda Pūķis.
