Atbalstu Ukrainai izteikušas visas pašvaldības, tomēr pašvaldību aktivitāte, uzņemot bēgļus no Ukrainas, ir atšķirīga. Galvaspilsēta uzņēmusi jau vairāk nekā tūkstoti kara bēgļu, bet, piemēram, Ķekavas novads ap 170.

Ķekavas novadā nonākušajām ģimenēm pirmais ceļš ved uz Sociālo dienestu, kur tās tiek reģistrētas un formēti dokumenti pirmajam pabalstam.

Ķekavas novada Sociālā dienesta vadītāja Agnese Mence-Katkeviča skaidroja: "Pirmais pabalsts, ko mēs sniedzam, ir GMI [garantētais minimālais ienākums], kārtojam visus dokumentus, piešķiram SIM kartes, lai viņi var sazvanīties un kārtot tālāk visas savas vajadzības."

Vairums bēgļu ir sievietes sociāli aktīvajā vecumā, kuras vēlas pēc iespējas ātrāk atrast darbu, bet tam nepieciešams iegūt uzturēšanās atļauju vai vīzu. Atšķirībā no galvaspilsētas, kur atbalsta centrā pieejamas visas institūcijas, pašvaldībās šo jautājumu risina dažādi. Veidot savu centru gan neesot lietderīgi.

Mence-Katkeviča norādīja: "Mēs palīdzam aizpildīt anketu. Tad mēs braucam uz Bausku, ir bijis gadījums, kad braucām uz Rīgu, bet turpmāk mēs jau esam saorganizējuši iespēju fotografēties šeit pašvaldībā. Tur ir nepieciešama fotogrāfija. Un tad, sakrājot vairākus iesniegumus, mēs vedīsim un iesniegsim."

No Ķekavas novadā izmitinātajiem bēgļiem apmēram puse ir bērni.

Kā ReTV skaidroja pašvaldības pārstāve, bērnudārzi esot raduši iespēju sarūpēt papildu vietas, bet lielākais uzsvars tikšot likts uz auklīšu pakalpojumu.

Ķekavas novada domes Sabiedrības informēšanas un marketinga daļas vadītāja Ginta Logina teica: "Nākamais solis – mums ir pieņemts jau risinājums par to, ka arī Ukrainas sievietes var būt mūsu aukļu datu bāzē un būt par auklītēm. Viņām ir arī atvieglojums par to, ka varēs ņemt ne tikai piecus bērniņus, kā pie mums ierasts, bet vairāk, un līdz ar to bērniņi varēs būt pie auklītēm, kas nāk no Ukrainas."

Visskaudrāk izmitināšanas problēmas esot jūtamas Olaines novadā, kur aptuveni puse no līdz šodienai reģistrētajiem 80 bēgļiem izmitināti vienīgajā viesnīcā Olainē.

Bēgļu izmitināšana Pierīgā lielākoties balstās uz privātpersonu atsaucību.

Olaines novada domes priekšsēdētāja pirmā vietniece Līga Gulbe (Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija) norādīja: "Šobrīd ļoti sarežģīti, jo burtiski ir palikušas pāris brīvas vietas privātajās mājsaimniecībās."

Priekšsēdētāja pirmā vietniece gan esot sarūgtināta par publiskajā telpā izskanējušo pārmetumu, ka Pierīgas pašvaldības savus bēgļus sūtot uz galvaspilsētas atbalsta centru. Pašreiz tiekot meklēta iespēja vīzu izsniegšanu organizēt caur vienoto klientu apkalpošanas centru.

Gulbe teica: "Mums diemžēl nav visas pilnībā nepieciešamās pielaides, lai mēs varētu veikt šādu pakalpojumu. Esam rakstījuši pagājušās nedēļas otrā pusē uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM). Šobrīd notiek komunikācija ar VARAM un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi (PLMP), un ceram, ka kaut ko varēsim izdarīt arī tepat pie mums. Nu vismaz iesniegt dokumentus."

Par bēgļu izmitināšanu pašvaldībām jārūpējas 90 dienas, tomēr gan Ķekavas, gan Olaines novadā bažījas, ka tad problēmu kļūs vēl vairāk, jo īres dzīvokļu Pierīgā ir maz, bet to cenas – augstas.

KONTEKSTS:

Saeima 3. martā otrajā un galīgajā lasījumā pieņēma Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu, kas paredz atbalsta sniegšanu Ukrainas bēgļiem Krievijas iebrukuma laikā, kā arī sniegt vispārēju atbalstu Ukrainas sabiedrībai.

Citstarp Ukrainas bēgļiem Latvijā paredzēts vienreizējs nodarbinātības uzsākšanas pabalsts 500 eiro apmērā. Noteikts arī, ka šīs valsts iedzīvotājiem būs tiesības bez maksas izmantot sabiedrisko transportu.

Lai sniegtu vienotu palīdzību Ukrainai un Ukrainas bēgļiem, darbojas Latvijas nevalstiskā sektora izveidota tīmekļvietne www.ukraine-latvia.com. Platformā "Ziedot.lv" Ukrainas cilvēkiem saziedoti vairāk nekā seši miljoni eiro.

Latvija gatavojas uzņemt 10 000 Ukrainas bēgļu.

Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās kopš 24. februāra. Sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.

Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.

Teksta tiešraižu arhīvs par Krievijas uzbrukumu Ukrainai pieejams šeit.