Taču vairākums Pierīgas pašvaldību domā nevis par reorganizāciju, bet gan daudzmiljonu projektiem skolu infrastruktūras uzlabošanai.
Iedzīvotāju skaits Pierīgā pieaug, tomēr daudzu skolu klases vidusskolas posmā ir pustukšas. Stopiņu novada Ulbrokas vidusskolā sākumskolas posmā ir pa četrām paralēlklasēm, bet vidusskolas posmā vien 80 audzēkņi.
Skolu tīkla sakārtošanas pētījumā šo skolu ieteikts reorganizēt par pamatskolu. Tikmēr pašvaldībā tiekot izstrādāts projekts skolas ēkas paplašināšanai.
“Mums Stopiņu novadā ir viedoklis, ka šajā pētījumā ir ņemti vērā tikai daži faktori no visiem, kas ietekmē vidusskolēnu skaitu,” saka Stopiņu novada izglītības speciāliste Vija Tomiņa. “Mūsu novadā ir viedoklis, ka Stopiņos vidusskola būs, jo mums ir augošs bērnu skaits arī vidusskolas posmā. Par to mēs esam lepni, jo mēs esam daudz darījuši, lai tā būtu,” norāda Tomiņa.
Vismazāk vidusskolēnu Pierīgā ir Saulkrastu novadā, kur atrodas divas vidusskolas. Zvejniekciema vidusskolā, ko pētījumā ieteikts reorganizēt par sākumskolu, vidusskolas posmā ir tikai 10. un 12.klase. “Nu, vismaz 10.klases skolēniem tagad būtu jādod iespēja vidusskolu pabeigt. Protams, mēs ceram, ka arī nākamgad spēsim nokomplektēt desmito klasi,” pauž Zvejniekciema vidusskolas direktora vietniece Valda Tiknusa.
Lai motivētu audzēkņus uzlabot sekmes, no šā gada labākie vidusskolēni saņems stipendijas, bet par skolas reorganizāciju netiekot domāts. Pietiekams iemesls neesot arī šonedēļ pieņemtais pedagogu atalgojuma grafiks, kura izpilde būšot ciešā saistībā ar skolu optimizāciju. “Protams, ka atalgojumu mēs vienmēr gribam vairāk. Bet mums ir svarīgi arī novadā saglabāt darbavietas. Es domāju, ka tas ir tāds jautājums, kas mums pedagogiem arī ir svarīgs. Ja mēs likvidēsim vidusskolas posmu, vairāku likmju nebūs un skolotāji būs spiesti braukt kaut kur tālāk,” atzīmē Tiknusa.
Par ieteikto skolu reorganizāciju nedomā arī Olaines un Ķekavas novados. Pašvaldībās arī pieļauj, ka pēc Saeimas vēlēšanām daudz kas mainīsies. Turklāt minimālais skolēnu skaits, ko turpmāk pieņems Ministru kabinets, nemaz vēl nav noteikts. “Neko jau mēs vēl nevaram komentēt, jo mums Ministru kabineta noteikumi jāizstrādā līdz šī gada 31. augustam. Līdz tam notiks diskusijas un par to lems,” komentē Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Inta Bērziņa.
Kā ceturtdienas rītā LTV “Rīta panorāma” teica izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”), sarunas ar pašvaldībām turpināsies. Skolu tīklu iecerēts sakārtot nākamo sešu gadu laikā.
