Vietējā Viļakas kafejnīcā Inese Supe magnetofonā meklē radio stacijas. Meklēšanas process ir sarežģīts, daudzus kanālus nedzird. Meklējot atrod Latvijas radio 1 un Latvijas Radio 2. Inese atzīst, ka radio uztveršanas kvalitāte mainās pa dienām, to ietekmē arī laika apstākļi. Ar televīziju viņai tādu problēmu nav.
„Droši vien, cilvēki grib radio klausīties, ir neapmierināti, ka tagad tikai labos apstākļos var klausīties radio,” jautāta par mastu vajadzību, saka Supe.
Tomēr citviet arī ar televīziju ir problēmas. Rita jauno apraides mastu no savas mājas varēs redzēt. Sieviete ļoti cer, ka tad situācija ar apraides kvalitāti mainīsies. Pašlaik Latvijas kanālus var skatīties ar traucējumiem.
„Televīziju slikti rāda. Parāda, ka nav signāla. Mēs pārsvarā piecus kanālus redzam bezmaksas, un viņu nav.
Nav kvalitatīvi, no rīta vispār reti kad var noskatīties laika ziņas vai ko citu, uzreiz parāda, ka nav signāla, un nerāda. Latvijas radio otro slikti uztver,” stāsta Rita.
Savukārt Krievijas kanālus rāda labi, un to ir krietni vairāk.
„Krievijas kanālus mēs redzam. Bija no sākuma desmit, kurus rādīja bezmaksas, krievu dekoderis nopirkts, un tagad viņi divdesmit rāda, tos mēs diezgan labi redzam. Kā Latvijas, tā parāda - nav signāla,” stāsta Rita. LNT un TV3 rādot ļoti slikti.
Birutai ir „Lattelecom” televīzijas maksas kanāli. Viņa jau domāja, ka jāmaina pakalpojuma sniedzējs, tomēr tagad pagaidīs, līdz uzcels mastu, un tad vērtēs, vai situācija mainīsies.
„Nevaru nevienu raidījumu vakarā noskatīties, kas iet pēc pusē astoņiem, pusē deviņiem, ļoti slikti,” atzīst Biruta.
Nupat kā svinīgā pasākumā iemūrēta kapsula Viļakas novada Aizpurves masta pamatos. Arī Kārsavas novada Skaistā uzsākti būvniecības darbi.
„Viss administratīvais darbs lielākā daļā ir izdarīts, un būvniecība tiek sākta.
Ir plānots, ka līdz gada beigām, no 1. janvāra 2020. gada ir jābūt signālam pieejamam, un cilvēki varēs klausīties radio un skatīties televīziju piecus kanālus,”
stāsta Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes loceklis Mariss Mežgals.
Jaunie masti būs 100 metrus augsti un būtiski uzlabos radio un televīzijas signāla stiprumu, kas šobrīd no kaimiņvalstīm ir krietni labāks. Dzīvojot pierobežā, no Krievijas ir pieejamas 20 bezmaksas programmas un Baltkrievijas - 12.
Izaicinājums būs mainīt cilvēku paradumus un vēlmi patērēt Latvijā radītu mediju saturu. Viļakas novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs uzsver, ka cilvēki labprāt vairāk redzētu un dzirdētu raidījumus par lokāliem notikumiem.
„Ieradumi var mainīties, ja ir iespēja, šobrīd ļoti daudz tiek runāts par Latvijas gan radio, gan televīzijas saturu.
Ieradumi mainīsies, īpaši uzmanība jāpievērš reģionālajiem, mēs labprāt vairāk klausāmies savējos,” saka Maksimovs.
Jaunie apraides masti tiks pieslēgti arī platjoslas optiskajam tīklam, lai nodrošinātu iedzīvotājiem ātru un augstas kvalitātes internetu. Tas gan jānodrošina operatoriem, kas pie tā pieslēgsies. Vietējiem operatoriem pašreizējie nosacījumi gan nav izdevīgi, lai to darītu, apstiprina uzņēmuma „Microlains” izpilddirektors Edmunds Džiguns.
„Diemžēl tie reģioni, kurus mēs aptveram, tā cena nav tik izdevīga, lai varētu tur attīstīt tālāk infrastruktūru. Mēs izmantojam savus tīklus, jo pagaidām savus tīklus sanāk lētāk izmantot nekā šos. Mēs aptveram Latgali, sākot no Kārsavas, Līvāniem līdz Valkai,” uzsver Džiguns.
Ar divu jaunu Latvijas Valsts radio un televīzijas centra apraides mastu būvniecību kopumā Latvijā būs 30 masti. Jaunie sakaru masti būs pieejami raidorganizācijām jau no nākamā gada janvāra. To būvniecība izmaksā ap pusmiljonu eiro.
LVRTC nodrošina piecu bezmaksas televīzijas programmu apraidi, kas šobrīd sasniedz 99,77% Latvijas iedzīvotāju, kā arī sabiedriskā radio pārraidīšanu, sasniedzot 99% iedzīvotāju.
Laika kapsulas iemūrēšanas svētku dienā uz Viļakas novadu bija atceļojis arī lielākais 800 kvadrātmetrus lielais Latvijas karogs. Pērn 18. novembra svētkos šis karogs plīvoja Zaķusalas tornī, pēc tam apceļojot arī daudzus citus Latvijas novadus.
