Lai risinātu nelegālās robežšķērsošanas krīzi, kas radusies uz Latvijas–Baltkrievijas robežas, Iekšlietu ministrijā izveidots Operatīvās vadības centrs, tajā iesaistītas arī pierobežā esošās pašvaldības. Viens no jautājumiem, kas šobrīd tiek risināts, atrast piemērotu ēku, kurā nepieciešamības gadījumā varētu tikt izmitināti nelegālie robežšķērsotāji. Daugavpilī aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrā vieta ir, bet patvēruma meklētāju centrā „Mucenieki”, kapacitāte ir izsmelta. Pie tam nevar prognozēt, kā situācija attīstīsies. Tādēļ ir jābūt gataviem uz dažādiem scenārijiem.
„Abām personu kategorijām tiek meklēta šī ēka vai ēkas, jo mēs saprotam, ka tas ir mūsu pienākums nodrošināt kādu risinājumu gadījumā, ja šie attīstības scenāriji turpinās. Pateikt precīzi, cik un kāda būs šī kaimiņvalsts rīcība, tas šobrīd nav paredzams. Nav nosakāms. Tāpēc mūsu pienākums ir būt gataviem, identificēt potenciālās šīs papildu kapacitātes,” stāstīja Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs.
Kopš 10. augusta kopumā no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas ir atturētas vairāk nekā 470 personas. Humānu apsvērumu dēļ nelielai daļai robežšķērsošana nav liegta.
„Uz šodienu mēs runājam par 14 cilvēkiem, kuri ir ielaisti un atrodas šajā centrā.
Vienam ir piešķirts patvēruma meklētāja statuss, ar pārējiem tiek turpināts strādāt. Tur ir bērni un arī personas, kurām bija nepieciešams sniegt medicīnisko palīdzību,” pastāstīja ministrijas pārstāvis.
Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks norādīja, ka pašvaldība ir izvērtējusi iespējas, kur varētu tikt izvietoti robežpārkāpēji, tomēr atrast piemērotu ēku nav tik vienkārši.
„Nopietni jautājumi, jo te nav tāda vienkārša izmitināšana. Un trakākais, ka Covid-19 ir pa vidu, kas traucē. Tas, ka mēs iedodam vienu, divas, trīs skolas, tas, būsim godīgi, neko nenozīmē,” izteicās Upenieks.
Arī Augšdaugavas novada domes priekšsēdētājs Arvīds Kucins apliecināja, ka ēkas, kuras tiek piedāvātas, neatbilst prasībām, lai tur varētu izmitināt cilvēkus.
„Pēc pirmās Operatīvās vadības centra sēdes viņi pateica, ka telšu nometni taisīt, tas neatmaksājas, tas ir dārgs prieks. Un attiecībā uz telpām, nu, nav tik vienkārši. Mums nav tik labā kārtībā telpas, ko mēs piedāvājam,” sacīja Kucins.
Kā viens no variantiem tika izskatīta Ludzas novada bijušās Ezersalas speciālās pamatskolas ēka,
tomēr, apskatot to, secināja, ka arī tā neatbilst prasībām. Tādēļ tiek meklēti un apzināti citi objekti. Tie jāapseko un jāsaprot, vai pašvaldības ir arī gatavas sadarboties. Ēkai ir jābūt ar centrālo apkuri, ar ēdināšanas iespējām, un telpām ir jābūt tādām, lai varētu ievērot epidemioloģisko drošību. Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs atzina, ka tiek izskatīti varianti arī ārpus pierobežas teritorijas.
„Ģeogrāfiski tas būtu izdevīgāk no loģistikas viedokļa, ka tas ir tuvāk robežai, bet skaidrs, ka situācijā, kurā, ja mums nav iespējas izvietot pierobežā kādā objektā, tad tālāk mēs apzināsim situāciju citur. Un tad mēģināsim saprast, ko nozīmē, ja šis objekts atrodas ievērojami tālāk, kā organizēt šo loģistiku. Šobrīd mēs esam paplašinājuši šo meklēšanas ģeogrāfiju,” stāstīja Trofimovs.
Kā ideālākais variants būtu dienesta viesnīcas tipa objekts, kas pēc iekārtojuma atbilstu izvietošanas prasībām. Meklējot ēku, tiek uzrunātas gan ministrijas, gan ''Valsts nekustamie īpašumi''.
