Tas varētu attieksies uz aptuveni 4500 veselības aprūpes darbiniekiem.
„Piemaksas attieksies uz Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbiniekiem, kuri faktiski ir pirmajā ugunslīnijā; Slimību profilakses un kontroles centra speciālistiem, mūsu varonīgajiem epidemiologiem, kuri veic epidemioloģisko izmeklēšanu, un tiem cilvēkiem, kuri zvana un informē jūs par analīžu rezultātiem; laboratorijā strādājošajiem cilvēkiem, uzņemšanas nodaļu personālu slimnīcās un Latvijas Infektoloģijas centra darbiniekiem. Piemaksas apjoms nebūs mazāks par 20% un to izmaksās noteiktu laiku,” informēja veselības ministre Ilze Viņķele (“Attīstībai/Par!”).
Tā kā par finansējumu lems otrdien valdības sēdē, ministre tur prezentēs detalizētu mediķu un atbalsta personālu sarakstu.
Viņķele norādīja, ka arī naudas summa, kas paredzēta piemaksām, tiks precizēta otrdien.
Kopumā mediķu algu paaugstinājums būs balstīts jaunajā atalgojuma modelī, pie kā joprojām tiek strādāts. Ņemot vērā to, ka arī Veselības ministrijai spēki jānovirza cīņai ar Covid-19, darbs pie modeļa rit lēnāk.
Vēl arī koalīcija spriež par naudas piešķiršanu veselības nozarei, bet par summu un tās izlietojumu politiķi vēl spriedīs šonedēļ.
Jaunās konservatīvās partijas vadītājs, tieslietu ministrs Jānis Bordāns piebilda, ka vispirms pabalsti tiks piešķirti mediķiem, bet pēc tam tos varētu nodrošināt arī citiem darbiniekiem, kuri strādā, lai palīdzētu novērst Covid-19 izplatību.
Nacionāla apvienība paziņojumā medijiem savukārt informēja, ka šobrīd koalīcija vienojusies par atalgojuma nozīmīgu palielinājumu 3 mēnešu periodam, sākot ar martu. Pēc šī perioda beigām tiks pieņemts jauns lēmums.
Kariņš uzsvēra, ka koalīcijā bijis vienbalsīgs atbalsts ierosinājumam par piemaksām uz krīzes laiku.
“Ļoti patīkami, ka faktiski bez tādām lielām domstarpībām mums izdevās vienoties par pietiekami būtisku papildu atbalstu, piemaksu veselības sistēmā nodarbinātajiem,” atzina NA līderis Raivis Dzintars.
Valdības vadītājs arī uzsvēra, ka otrdien turpināsies sarunas par ārkārtas palīdzību Covid-19 dēļ bez darba palikušajiem cilvēkiem.
„Mēs arī turpināsim darbu, kas attiecas uz atbalsta sniegšanu, piemēram, pašnodarbinātajiem, tiem cilvēkiem, kuri nestrādā klasiskajā uzņēmējdarbības formā. Tāds risinājums vēl nav, bet mēs darbu turpināsim. Rīt no Ekonomikas ministrijas mēs uzklausīsim gan, kā sokas ar dīkstāves programmu, kura ietvaros jau šonedēļ plānotas pirmās izmaksas. Turpināsies darbs pie kritēriju izstrādes un, iespējams, jau būs risinājumi, kā paplašināt nozares, uz kurām tie attieksies,” sacīja Kariņš.
KONTEKSTS:
Pasaulē izplatoties jaunajam Covid-19 vīrusam, Pasaules Veselības organizācija atzina, ka saslimstība sasniegusi globālās pandēmijas līmeni. Daudzās pasaules valstīs, tostarp arī Eiropā, atcelti masu pasākumi, slēgtas skolas un citas iestādes, arī ieviesti ierobežojumi uz robežām.
Latvijā pirmoreiz Covid-19 vīruss konstatēts 2020. gada 2. martā. Ar mērķi ierobežot infekcijas izplatīšanos Latvijā 12. martā nolemts izsludināt ārkārtējo situāciju, kas būs spēkā līdz 14. aprīlim un kuras laikā noteikta virkne ierobežojumu, tostarp mācībām skolās jānotiek attālināti un arī atcelti starptautiskie pasažieru pārvadājumi un lidojumi.
Pandēmijas ekonomisko seku pārvarēšanai Latvijā paredzēti īpaši valsts atbalsta mehānismi Covid-19 skartajiem uzņēmumiem, to darbiniekiem, Covid-19 pacientiem un arī visiem uzņēmumiem. Tāpat valsts mobilizējusi līdzekļus nedaudz vairāk nekā 2 miljardu eiro apmērā.
21. martā par saslimšanu ar Covid-19 paziņoja Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš. Tāpēc sākta plaša izmeklēšana: pārbaudīti visi parlamentārieši, kā arī Saeimas darbinieki un arī valdības pārstāvji. Premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") atzīts par kontaktpersonu un atrodas pašizolācijā. Valdības darbs tiks turpināts attālināti.
