Dienas ziņas

Vešņakovs par situāciju Krimā

Dienas ziņas

Darba tirgū zinošākā skola - Kuldīgā

Pikets pie vēstniecības

Pikets pie Krievijas vēstniecības pulcējis ap 2000 cilvēku (papildināts plkst. 19.05)

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem un 8 mēnešiem.

Piketa sākumā pie Krievijas vēstniecības Rīgā 2.martā pulksten 16  bija pulcējušies 200-300 protestētāju. Vēlāk tika lēsts, ka sanākuši 1000-2000 piketētāju. Akcijas mērķis bija nosodīt Krievijas darbības, kas apdraud Ukrainas suverenitāti un provocē uz bruņotu konfliktu. Tuvojoties piketa noslēgumam, sanākušie devās gājienā uz Brīvības pieminekli.

Piketā sanākuši dažādu paaudžu cilvēki ar karogiem. Cilvēku rokās ir arī plakāti, kuri vēstī: "Mieru Ukrainai!". Starp piketētājiem ir arī atpazīstami kultūras cilvēki, politiķi un arī vēsturnieki.

"Pagaidām situācija ir mierīga, bet arī policijas ir daudz,  ņemot vērā, ka pikets nav īsti saskaņots," piketa sākumā novēroja Latvijas Radio korespondente Sintija Ambote.

Sintija Ambote no piketa norises vietas
00:00 / 01:29
Lejuplādēt

"Piketa organizatori paziņoja, ka pikets pulksten 17 beidzas un aicināja visus doties pie Brīvības pieminekļa ar vārdiem, ka brīvība netiek dota par velti, tā ir jāizcīna," pastāstīja Latvijas radio korespondente Dace Krejere. 

Kopumā bija ļoti jauka atmosfēra, jo bija sanākuši dažāda vecuma cilvēki," novēroja korespondente, stāstot, ka pikets noticis interesantā brīdī, kad Latvijas ārlietu ministrs tiekas ar Krievijas vēstnieku un pie Ārlietu ministrijas stāv vēstniecības mašīnas.

Dace Krejere par piketu pie Krievijas vēstniecības
00:00 / 01:30
Lejuplādēt

Latvijas Ukraiņu kongresa pārstāve Tatjana Lazda stāsta, ka pikets pie Krievijas vēstniecības rīkots, lai iestātos pret Krievijas parlamenta lēmumu atļaut Krievijai ievest savu karaspēku Ukrainā. Pati Tatjana runājot nespēj valdīt asaras un ļoti bažījas par iespējamo kara izcelšanos viņas dzimtenē.

Tad, kad mēs raudam un nezinām, ko iesākt, mūsu un latviešu jaunieši sociālajos tīklos organizē šo zibakciju. Mēs ļoti lūdzam, lai ļaudis, kam nav vienaldzīgs miers uz zemes un kas nevēlas Trešo pasaules karu, nāk uz piketu un atbalsta mūs," aicina Tatjana. "Mēs nedrīkstam pieļaut šādu Krievijas agresiju un Ukrainas okupāciju, jo šī valsts ir brīva un neatkarīga. Lūk, es atkal raudu, jo nespēju par to mierīgi runāt, tas ir ļoti biedējoši."

Tatjana arī secina, ka atsaucība ir liela no Latvijas iedzīvotājiem, tāpat viņa pauž cerību, ka paši ukraiņi šajā jautājumā vienosies un atbalstīs Ukrainas valsts brīvību.

Latvijā dzīvojošais ukrainis Artūrs Medvids atzīst, ka ir satraukts par Ukrainas likteni, tādēļ arī nespēj stāvēt malā, turklāt tur atrodas daudzi viņa radi. Medvids aicina arī Latvijas iedzīvotājus solidarizēties ar viņa tautu.

Ukraiņi un visa pasaule uzskata, ka vajag apturēt Putinu, bet mēs redzam, ka pagaidām nevienam tas neizdodas,” saka Medvids. 

"Māsa man tur ir, un pusbrālis arī. Es pārdzīvoju par to, un viņi visi arī nezina, kas būs. Un vairāk mēs ļoti baidāmies, jo sākušās jau provokācijas Dienvidukrainā, tāpēc visi ukraiņi grib atbalstīt savus tautiešus. (..) Putina valdība un viņš pats uzvedas neadekvāti."

Piketam pieteikusies arī Baltijas-Melnās jūras alianse. Organizācijas pārstāve Irina Kuzņecova stāsta, ka viņas un vēl vismaz 20 biedru galvenā motivācija dalībai piketā ir vēlme parādīt, ka ukraiņi nav vieni un viņu brīvību atbalsta arī citviet.

Krievijas prezidenta lēmums nosūtīt karaspēku uz Ukrainu principā ir kara pieteikums suverēnai valstij," uzsver Kuzņecova. "Tādēļ mana motivācija ir nepieļaut karu un protestēt pret jebkāda provokāciju vai mēģinājumu uzsākt karu Ukrainā un okupēt to. Es ļoti ceru, ka cilvēki sapulcēsies un Latvijas iedzīvotāji parādīs, ka nav vienalga, kas notiek ar Ukrainu."

Organizatori plāno piketā šodien pulksten četros pie Krievijas vēstniecības ierasties ar Ukrainas un Latvijas karogiem, kā arī veidos plakātus ar saukļiem pret Krievijas agresiju. 

Kā vēstīts, kopš Krievijas parlamentā dotās atļaujas izvietot Ukrainā Krievijas karaspēku, Ukrainas armija atrodas paaugstinātā kaujas gatavībā. Prezidenta pienākumu izpildītājs Oleksandrs Turčinovs licis pastiprināti apsargāt lidostas, atomelektrostacijas un citus militāra uzbrukuma gadījumā stratēģiski svarīgus mērķus.

Sestdienas vakarā Ukrainas Ārlietu ministrija vērsusies pie NATO ar lūgumu izmantot visas iespējas, lai palīdzētu Ukrainai aizsargāt tās teritoriālo suverenitāti. Tikmēr Krievijas prezidents vēl nav pieņēmis lēmumu par bruņotu intervenci kaimiņvalstī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti