Tas arī nozīmē atalgojuma palielināšanu VID ģenerāldirektoram, kas paredzēts Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma grozījumos, kas steidzamības kārtā tiks iesniegti izskatīšanai arī Saeimā.
Vienlaikus valdība uzdeva Valsts kancelejai sadarbībā ar Finanšu ministriju sagatavot ziņojumu un priekšlikumus par iespējamām izmaiņām valsts pārvaldes atalgojuma sistēmā.
Abām iestādēm līdz nākamā gada 1.septembrim jāsagatavo un jāiesniedz valdībā informatīvais ziņojums par Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku likuma grozījumu ietekmi un sasniegtajiem rezultātiem, kā arī priekšlikumi par vienotās atlīdzības sistēmas pilnveidi valsts pārvaldē.
Saskaņā ar Valsts kancelejas pasūtītā pētījuma rezultātiem valsts pārvaldē nodarbināto atalgojums ir nekonkurētspējīgs ar līdzīga līmeņa speciālistu atalgojumu privātajā sektorā. Kritiska situācija ir ar atalgojuma līmeni augstākā līmeņa un vidējā līmeņa vadītājiem, kā arī starp augsta līmeņa ekspertiem vairākās jomās.
Valsts kanceleja norāda, ka šāda situācija draud ar augsta līmeņa speciālistu, pieredzējušu vadītāju aiziešanu no valsts pārvaldes vai arī nespēju piesaistīt profesionāļus, ko jau šobrīd apliecina ne tikai konkurss uz Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amatu, bet arī citi atlases procesi valsts pārvaldē.
Ņemot vērā, ka atalgojuma paaugstināšana bez citām saturiskām reformām var neattaisnot sabiedrības gaidas par efektīvu valsts pārvaldi, Valsts kanceleja piedāvā veikt pakāpenisku pieeju mēnešalgu izlīdzināšanai, sākot ar īpaši svarīgajiem amatiem.
Valsts kanceleja piedāvā veikt pakāpenisku mēnešalgu izlīdzināšanu, sākot ar kritiskāk atalgotajiem amatiem. VID tiek noteikts kā izmēģinājumprojekts konkurētspējīgas atlīdzības nodrošināšanai. Pēc rezultātu izvērtēšanas 2017.gadā, tostarp darba sniegumu rādītāju analīzes, tiks pieņemts lēmums par sistēmas attiecināšanu arī uz citām iestādēm.
Valsts Kancelejas pārstāve Ieva Aile skaidroja, ka pilotprojekts ļaus palielināt algu VID ģenerāldirektoram un arī pacelt algas griestus visās dienesta darbinieku algu grupās.
Lai vismaz daļēji mazinātu risku par augsta līmeņa speciālistu aizplūšanu no valsts pārvaldes, tiek piedāvāts risinājums iestādē noteikt īpaši svarīgos jeb atslēgas amatus, kuru skaits nedrīkst pārsniegt 5% no iestādē nodarbināto skaita un kuru mēnešalgas noteikšanā var piemērot koeficientu līdz 2, vienlaikus nepārsniedzot Ministru prezidentam noteikto mēnešalgas apmēru.
Vienlaikus gan tiek piebilsts, ka piedāvāto risinājumu ieviešanā būs jāievēro fiskālā neitralitāte, kas nozīmē, ka mēnešalgu paaugstināšana nedod tiesības pieprasīt papildu finansējumu no valsts budžeta.
