Tā lēmis Rīgas vēlēšanu komisijas vadītājs Juris Kokins un domē ievēlēto partiju pārstāvji, un tas ir agrākais datums, kādu pēc vēlēšanu rezultātu apstiprināšanas pieļauj likums.
Domes sanākšanu iekavēja sūdzības tiesā par dažādiem ar vēlēšanām saistītiem pārkāpumiem, piemēram, vairāk nekā 600 neapzīmogotām aploksnēm, kas pēc tiesas sprieduma tika pieskaitītas rezultātiem.
Tikšanās laikā ar ievēlēto partiju pārstāvjiem Kokins vēlreiz skaidroja, kā kļūdas radušās. Viņaprāt, vainojama iecirkņu darbinieku slodze.
“Šīs vēlēšanas, ņemot vērā visus apstākļus, ir notikušas ar samērā maz kļūdām. 12 stundas piektdien un 24 stundas sestdien, es nezinu, ne katrs to var. Par to bija jādomā. Plus vēl sekot līdzi visam tam, kas bija jāievēro – distancēšanās un visi noteikumi. Es domāju, ka ļoti maz kļūdu bija,” pauda Kokins.
Jaunās domes frakcijas noformēsies sēdes laikā, bet vispirms deputātiem būs jāizveido balsu skaitīšanas komisija un tikai pēc tam būs domes priekšsēdētāja vēlēšanas. Koalīcijas partijas vienojušās amatu uzticēt Mārtiņam Staķim, kurš ievēlēts no “Attīstībai/Par!” un “Progressīvo” saraksta.
Trīs mēnešu laikā domei jāievēlē arī jauna Rīgas vēlēšanu komisija.
Kā pirmos darbus rīdzinieku labā deputāti min nākamā gada pilsētas budžeta izstrādi, kas ļaus saprast, cik naudas dome varēs atvēlēt vēlēšanu solījumu pildīšanai.
“Tas ir atalgojums sociālās jomas darbiniekiem, kas ir kritiski zems. Mēs esam pirms vēlēšanām par to runājuši. Tagad vētīsim iespējas, kā to izdarīt. Otrām kārtām tie ir pirmsskolas pedagogi un viņu palīgi. Skatīsimies iespējas arī šajos krīzes laikos, kā mēs varam spert soli pretī,” sacīja “Attīstībai/Par!”/”Progresīvie” pārstāvis Mārtiņš Kossovičs.
Nacionālas apvienības/Latvijas Reģionu apvienības pārstāvis Edvards Smiltēns uzsvēra, ka uzreiz jāsāk darbs pie bērnudārzu rindu mazināšanas. Partija solījusi tās likvidēt līdz 2022. gada 1. septembrim. Smiltēns atzīst, ka budžeta veidošanu grūtāku padarīs tas, ka valdība lēmusi samazināt pašvaldībām pārdalāmo iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu.
“ Ja Rīgas pašvaldībai ņem nost miljonus – nav runa par dažiem tūkstošiem, tie ir miljoni, iespējams, 25, iespējams, 30 miljoni, vai pat vairāk, tas nozīmē, ka daudzas iniciatīvas var aplikt aiz strīpas. Tas būs dramatisks process, kam iet cauri,” prognozēja Smiltēns.
Tikmēr valdību vadošās partijas “Vienotība” pārstāvis Vilnis Ķirsis uzskata, ka iztrūkumu varēs kompensēt ar Eiropas Savienības naudu.
“Ja mēs to ļoti labi izdarīsim, tad kopumā mēs būsim ieguvēji, nevis zaudētāji. Protams, tam būs nepieciešams kaut kāds laiciņš. [..] Nākamā gada budžets būs izaicinājums. Noteikti sēdēsim pa Ziemassvētkiem garas stundas un skatīsimies, kur un kā var ietaupīt un darīt savādāk,” sacīja Ķirsis.
Vēl viens no jaunās domes pirmajiem uzdevumiem būs meklēt jaunu pilsētas izpilddirektoru, kurš uzraudzītu Rīgas uzņēmums. Līdzšinējā pienākumu pildītāja Iveta Zalpētere no partijas “Latvijas attīstībai” jaunās koalīcijas partneru vidū tiek vērtēta pretrunīgi.
Koalīcijā joprojām nav vienošanās par to, vai Zalpētere amatā varēs palikt, līdz konkursa kārtībā tiks atrasts jauns izpilddirektors. Tomēr partiju pārstāvji norāda, ka citu iespēju pārejas periodam īsti nav, tāpēc ļoti iespējams, ka Zalpētere turpinās uzraudzīt Rīgas uzņēmumus līdz pat gada beigām.
KONTEKSTS:
Rīgas domes vēlēšanas norisinājās šā gada 29. augustā. Pēc tam, kad tika konstatētas problēmas ar korektu vēlēšanu aplokšņu apzīmogošanu trijos iecirkņos, četri politiskie spēki pārsūdzēja vēlēšanu rezultātus.
17. septembrī Rīgas Kongresu namā, pamatojoties uz Administratīvās apgabaltiesas spriedumiem, notika iepriekš par nederīgajām atzītajās aploksnēs ievietoto biļetenu balsu pieskaitīšana. Trijos iecirkņos neapzīmogotajās un nekorekti apzīmogotajās vēlēšanu aploksnēs ievietoto biļetenu pieskaitīšana vēlēšanu rezultātiem gan neietekmēja jaunievēlētās Rīgas domes provizorisko sastāvu.
Rīgas pilsētas Vēlēšanu komisija nolēma apstiprināt domes ārkārtas vēlēšanu rezultātus, pēc tam kad kopējiem rezultātiem tika pieskaitītas iepriekš par nederīgām atzītās balsis no trīs vēlēšanu iecirkņiem.
Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās domē iekļuva 7 no 15 sarakstiem, bet pārliecinoši uzvarēja “Attīstībai/Par”/”Progresīvie”, tai kopā ar “Jauno Vienotību”, Nacionālo apvienību/Latvijas Reģionu apvienību, Jauno konservatīvo partiju ir 39 no 60 deputātu vietām Rīgas domē, un šie spēki veidos jaunu domes koalīciju, mēra amatam virzot Mārtiņu Staķi.
Savukārt opozīcijā atstāti “Gods kalpot Rīgai”, “Saskaņa” un Latvijas Krievu savienība.
