Aizvadītajā diennaktī policija veica gandrīz 2500 pārbaužu, sastādot 13 administratīvos protokolus, kas nav būtiski vairāk kā darba dienās. Lielākoties pārkāpumi bija saistīti ar fiziskās distances neievērošanu un pulcēšanos plašākā cilvēku lokā nekā pieļaujams.
Lielākā daļā gadījumu pārkāpējiem piemērots 10 eiro naudas sods, bet līdz šim bargākā sankcija ir sods 1000 eiro apmērā – personai, kas atkārtoti un ļaunprātīgi ignorēja noteiktos ierobežojumus.
Iekšlietu ministrs uzsver – policijas mērķis noteikti nav par katru cenu cilvēkus sodīt, bet gan veicināt cilvēku atbildību, lai mēs ārkārtas situāciju varētu pārvarēt pēc iespējas ātrāk un veiksmīgāk.
Saulkrastu novada domes priekšsēdētājs Normunds Līcis Latvijas Radio pastāstīja – pie jūras redzētais liecina, ka cilvēki šoreiz ir bijuši atbildīgi un ņēmuši vērā ārkārtas situācijas aicinājumus.
“Var teikt paldies tiem cilvēkiem, kas tiešām ir piesardzīgi, ievēro, ir sadzirdējuši, bet tomēr kāds arī atrodas, kas ir aizmirsis vai aizraujas un aizmirst par šo distances ievērošanu.
Bet kopumā liels paldies gan Zemessardzei, gan Valsts policijai un pašvaldības policijai, kas aktīvi iesaistās, aktīvi regulē,” atzīmēja Līcis. “Kopumā situācija ir ļoti laba.”
Pirmā Lieldienu brīvdiena kopuma aizritējusi gana mierīgi, un par cilvēku atbildību arī kopumā valstī sūdzēties nevar, apstiprināja arī iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens.
Policija veikusi aptuveni 2500 pārbaužu par ārkārtējās situācijas noteikumu neievērošanu, bet sastādīto protokolu skaits nav pieaudzis. Tiesa gan – dažiem nācies piemērot arī pašus bargākos sodus 1000 eiro apmērā.
“Šie gadījumi ir vairāk tendēti uz cilvēkiem, kuri atkārtoti neievēro iepriekšējo preventīvo brīdinājumu,” skaidro Sandis Ģirģens.
“Šie lielie sodi vairāk būs tādiem ļaunprātīgiem cilvēkiem, kuriem savas intereses ir augstākas nekā sabiedrības intereses.”
Lielo sodu izpelnīšanās nav raksturīga tendence, jo šādu ļaunprātīgu cilvēku, kas izceļas ar anarhistiskām darbībām, nav daudz. Visbiežāk cilvēki mēdz neievērot noteikto fizisko distanci kā arī pulcēšanās ierobežojumus, bet šobrīd tas nav pieļaujams.
“Mēs kā iekšlietu sistēma arī neesam tendēti uz to, lai cilvēkus ķertu, sodītu. Jāsāk pašam saprast, ka jāsāk ar sevi. Jo ilgāk mēs vilksim šo visu garumā, jo pašiem mums būs sliktāk, gan depresīvs noskaņojums dažiem, gan valstī ekonomiskā situācija neuzlabosies. Tā ir kolektīvā atbildība,” uzsvēra Ģirģens.
Ja tomēr atbildība nav cilvēku stiprā puse, sodu naudas izteiksmē var saņemt sākot no 10 līdz 2000 eiro fiziskajām personām un no 140 līdz 5000 eiro juridiskām personām.
KONTEKSTS:
Latvijā pirmoreiz Covid-19 vīruss konstatēts 2020. gada 2. martā. Vīrusa izplatības ierobežošanai 12. martā nolemts Latvijā izsludināt ārkārtējo situāciju, kuru otrdien, 7. aprīlī, nolemts pagarināt vēl par mēnesi – līdz 12. maijam. Ārkārtējās situācijas laikā noteikta virkne ierobežojumu un aizliegumu, tostarp attiecībā uz pulcēšanos.