ĪSUMĀ:
- Tieši pirms mēneša iedzīvotāji varēja sākt veikt brīvprātīgās veselības apdrošināšanas iemaksas.
- Tas skar tos iedzīvotājus, kuri neveic sociālās apdrošināšanas iemaksas vispārējā nodokļu režīmā un neatbilst kādai no valsts apdrošinātajām iedzīvotāju grupām.
- Aplēsts, ka brīvprātīgas veselības apdrošināšanas iemaksas būtu jāveic aptuveni 30 tūkstošiem iedzīvotāju.
- Pirmajā mēnesī brīvprātīgi par valsts veselības apdrošināšanu samaksāja 800 cilvēku.
Sākotnēji Veselības ministrija prognozēja, ka brīvprātīgas veselības apdrošināšanas iemaksas būtu jāveic aptuveni 30 tūkstošiem iedzīvotāju. Šobrīd tā rīkojās mazāk par tūkstoti cilvēku.
Tas ir zemāk par cerēto. „Šie skaitļi katru dienu ir stabili, vidēji no 40 līdz 70 cilvēkiem iemaksā. Nebija tā, ka tikai septembra sākumā bija interese. Bet gala rezultātu – cik cilvēku veiks apmaksu - ir pagrūti teikt. Lēmumu liela daļa iedzīvotāju pieņems uz gada beigām,” saka Nacionālā veselības dienesta direktores vietnieks veselības aprūpes administrēšanas jautājumos Edgars Labsvīrs.
Starpība veselības pakalpojumu rēķinos un daļai kompensējamo medikamentu cenās, kas būs jāsedz neapdrošinātiem iedzīvotājiem, ir būtiska. Pašlaik pacienta līdzmaksājums par vienu gultas dienu, ko veic, sākot no otrās dienas, ir 10 eiro, bet neapdrošinātiem tas maksās 50 eiro un dārgāk. Rēķins, ko pašlaik saņem pacients par gūžas locītavas endoprotezēšanas operāciju, ir aptuveni 131 eiro, tātad neapdrošinātajiem šis maksājums būs 3031,9 eiro.
Ne visi nodokļu maksātāji apdrošināti
Nākamā gada 1.janvārī visus Latvijas iedzīvotājus sadalīs divās grupās: vieniem veselības aprūpes pakalpojumu pilno „grozu” apmaksās valsts, citiem būs jāmaksā pašiem. Veselības ministrija apgalvo, ka valsts parūpēsies par 90% iedzīvotāju. Tie darba ņēmēji, pašnodarbinātie, kuri maksā sociālo nodokli vismaz no minimālās algas, pensionāri, bezdarbnieki, bērni, studenti, ģimenes pabalsta saņēmēji, pirmās un otrās (bet ne trešās) grupas invalīdi un vēl vairāku grupu pārstāvji.
Pārējiem iedzīvotājiem, lai nākamgad saņemtu tos pašus pakalpojumus, jāsamaksā nedaudz pāri diviem simtiem eiro.
„Mans stāvoklis ir maksimāli neapmierināts, maigi sakot,” saka mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs un triju bērnu tēvs Artūrs. Viņam pilns pakalpojumu grozs nepienākas.
„Tagad gribot negribot, lai es saglabātu kaut kādas garantijas un nemaksātu 200 eiro, kuri man budžetā nav ierēķināti, nu man nākas bērnus reģistrēt kā aprūpējamos uz sevi. Un zaudēt kaut kādas citas lietas. Tā ir skarbā realitāte,” jauno veselības apdrošināšanas kārtību vērtē Artūrs.
„Es godprātīgi samaksāju no sava ienākuma nodokļus. Kāpēc mani atstāj ārpusē? Kāpēc man jāveido shēmas, lai es nonāktu apdrošinātas personas ietvaros. Kāpēc man ir jāshēmo?” vaicā Artūrs.
Mudina neliegt pilnu pakalpojumu grozu
Likumdevējam nudien nevajadzētu liegt pilnu veselības pakalpojumu grozu tādām grupām kā mikrouzņēmumu nodokļu maksātāji, patentmaksātāji, autoratlīdzības saņēmēji – to jau kopš likuma izstrādes brīža uzsvēra Tiesībsarga birojā.
„Ņemot vērā, ka tie parasti ir cilvēki ar zemiem ienākumiem. Tāpēc viņi arī izvēlas strādāt šajos īpašajās nodokļu režīmos, bieži vien tāpēc, lai varētu izdzīvot,” saka Tiesībsarga biroja sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītāja Ineta Rezevska.
Problēmu atzīst arī veselības ministre Anda Čakša (Zaļo un Zemnieku savienība). Iepriekš viņa izteicās par nepieciešamību par 1% palielināt nodokļa likmi tiem, kuri ir tā saucamajā „nepilnajā nodokļu režīmā”.
Tagad viņa šo darbu atstāj nākamajai valdībai:
„Tagad – nedēļu pirms vēlēšanām – nevaram šo jautājumu atrisināt, jo tās ir nodokļu politikas izmaiņas.
Šobrīd ir tāds režīms, kāds ir noteikts, bet es ceru, ka nākamā valdība un nākamā Saeima par to diskutēs.”
KONTEKSTS:
2017.gada decembrī Saeima apstiprināja Veselības aprūpes finansēšanas likumu, kas paredz no 2019.gada valsts apmaksātos veselības pakalpojumus pilnībā nodrošināt visiem sociālā nodokļa maksātājiem, kā arī vairākām valsts apdrošinātām iedzīvotāju grupām. Savukārt pārējie iedzīvotāji varēs saņemt pakalpojumu pamata grozu vai arī plašāka pakalpojumu klāsta saņemšanai maksāt noteiktu summu mēnesī.
Ja cilvēks nesaņem valsts apdrošināšanu un vēlas tai pievienoties brīvprātīgi, kā to izdarīt - var uzzināt NVD mājaslapā. Šīs iemaksas jāveic reizi gadā, gada sākumā. Pie plānotā minimālās algas apmēra - 430 eiro - tuvākajos trīs gados veselības apdrošināšanas brīvprātīgās iemaksas gadā būtu attiecīgi:
- 2018. gadā - 51,6 eiro,
- 2019. gadā - 154,8 eiro,
- 2020.gadā - 258 eiro.
