Prokuratūra par spriedumu varēs iesniegt protestu. Ja tas notiks, lieta būs jāskata Rīgas apgabaltiesai.
Jurašs teica, ka tiesas spriedums ir absolūti likumsakarīgs un pašsaprotams, lai gan apsūdzības izvirzīšana un tiesas process bija ļoti nepatīkams laiks viņam un ģimenei.
"Celtā apsūdzība ir absolūti absurda, un nevar neviens par valsts noslēpumu padarīt ziņas, kuras likumā ir atrunātas, kuras ne pie kādiem apstākļiem nevar būt atzītas par valsts noslēpumu, proti, informācija par korupcijas gadījumiem un amatpersonu prettiesisku rīcību. Tas ir tieši tas apjoms, par kuru es savulaik žurnālam "Ir" sniedzu interviju, un man bija pašsaprotami, ka tiesas lēmums nevar būt savādāks," uzsvēra Jurašs.
Šāds spriedums Jurašam ir personīgi svarīgs, taču vēl svarīgāks tas ir sabiedrībai kopumā un jebkuram potenciālam trauksmes cēlējam, kurš vēlas neklusēt par amatpersonu prettiesisku rīcību un vēlas justies pasargāts no nelabvēlīgu seku rašanās. "Šis spriedums ir nepārprotams signāls, un tas ir vērtīgais no šīs prāvas," uzsvēra Jurašs.
Jurašs apzinās, ka prokuratūra var izvēlēties tomēr iesniegt protestu, un tādā gadījumā tiesāšanās atkal aizņems pietiekami ilgu laiku. Tā vietā deputāts tomēr aicina prokuratūru protestu neiesniegt un "īsta vīra cienīgā rīcībā atzīt sakāvi". Iesniedzot protestu, atkal tiks nelietderīgi izmantoti prokuratūras, tiesas resursi, kā arī iesaistīto personu laiks, uzskata politiķis.
"Protams, katrs mēģina sevi aizstāvēt pēc izvirzītām apsūdzībām, taču šajā gadījumā es tiešām visu biju izdarījis likumīgi," uzsvēra Jurašs.
Prokuratūra, kas cēla apsūdzību, plāno iesniegt protestu. Prokurors Māris Urbāns uzskata, ka savāktie pierādījumi ir pietiekami, lai panāktu notiesājošu spriedumu.
"Ja gribi celt trauksmi, tad cel trauksmi, bet, lūdzu, esi pietiekami uzmanīgs un neizpaud informāciju no klasificētiem dokumentiem. Ja viņa patiesā motivācija bija celt trauksmi, tad viņš varēja neizpaust informāciju tādā detalizācijas pakāpē no sava slepenā ziņojuma," sacīja Urbāns.
Ja pirmās instances spriedums tiks pārsūdzēts, lietu turpinās skatīt nākamajā instancē – Rīgas apgabaltiesā.
KONTEKSTS:
Juris Jurašs 2016.gada vasarā publiski paziņoja, ka viņam esot piedāvāts kukulis, lai bijušā "Latvijas dzelzceļa" (LDz) vadītāja Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko likumā paredzēts daudz maigāks sods.
Jurašs apgalvoja, ka vēl pirms publiska paziņojuma Jaroslava Streļčenoka tolaik vadīto KNAB un Ērika Kalnmeiera tolaik vadīto prokuratūru informējis par mēģinājumu viņu piekukuļot. Jurašs apgalvoja, ka, nesekojot reakcijai un izmeklēšanai no šo iestāžu puses, viņš nolēma par notikušo informēt sabiedrību, izmantojot plašsaziņas līdzekļus. Toreiz informācija izskanēja Latvijas Televīzijā un žurnālā "Ir".
Tika sākts kriminālprocess par Juraša rīcību, izpaužot šo informāciju publiski. Kriminālprocesu izmeklēja Drošības policija (tagad Valsts drošības dienests), kas lūdza prokuratūru Jurašam uzrādīt apsūdzību. Tomēr prokurors Aivis Zalužinskis secināja, ka Juraša saukšanai pie kriminālatbildības nav tiesiska pamata, bet sāktais kriminālprocess ir izbeidzams noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ.
Tomēr vēlāk toreizējais Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers pēc savas iniciatīvas kā amatā augstāks prokurors minēto Zalužinska lēmumu atcēla kā nepamatotu.
Lieta tika nodota atpakaļ Valsts drošības dienestam, un virsprokurors bija norādījis konkrētas izmeklēšanas darbības, kuras vēl nepieciešams veikt.
2019.gada janvārī Saeimas deputātu vairākums atbalstīja Juraša izdošanu kriminālvajāšanai.
Jurašs savu vainu neatzīst.
Tikmēr Vidzemes rajona tiesa korupcijā apsūdzēto Magoni un Osinovski gada sākumā attaisnoja, taču spriedumu prokuratūrai vēl ir iespējams noprotestēt. Tādā gadījumā lieta būs jāskata Vidzemes apgabaltiesai.
