Ir bērni, kuriem konstatēti lasīšanas traucējumi, taču lielākajā daļā gadījumu pie tā, ka bērns brīvajā laikā no grāmatām turas pa gabalu, ir vainojams motivācijas trūkums.
„Bērni caurmērā lasa ap 20-30 grāmatām… Vājie lasītāji izlasa kaut vai divas līdz trīs grāmatas. Arī labi. Arī iepriecina,” stāsta sākumskolas skolotāja Aija Ruģēna.
Tas lielā mērā ir skolotājas Ruģēnas nopelns. Visi šie bērni jau no 1.klases īpašā burtnīcā atzīmē izlasītās grāmatas. Pa laikam latviešu valodas stundas tiek ziedotas izlasīto grāmatu prezentēšanai. No klasesbiedru prezentācijām tiek izvēlēta nākamā grāmata, un bērni savā starpā ar tām mainās. „Tad mēs konstatējam gada beigās, kas ir biežāk un vairāk lasītākie autori, kuras grāmatas mūsu klasē ir TOP3 sarakstā. Tādā pašā veidā viņi mācās veidot savas grāmatas. Pirmajā klasē mēs veidojām grāmatiņu. (..) Izlasījām visi un tad arī sākām veidot savu stāstu par Zīļuku,” klāsta Ruģēna.
3.klases skolnieks Kristers stāsta, ka labprāt lasītu klases biedrenes Elīzas lasīto – „Mans vārds ir Džeronīmo Stiltons”. Savukārt cita trešās klases skolniece Liesma norāda, ka viņai visvairāk patīk Astridas Lindgrēnes grāmatas un lielās māsas lasītās, jo „viņa vienmēr mani iedvesmo”.
Taču Tomass godīgi atzīst – lasīšana nav viņa mīļākā nodarbe. „Zīmēju. Spēlēju videospēles un kaut kā tā,” saka Tomass. Pie grāmatām viņš pieķeras, kad mājās vairs nav interneta.
Bērnus, kurus neieinteresē klasesbiedru stāstījumi, skolotāja mudina ar citu “burkānu”. „Piemēram, semestra beigās – cik grāmatu izlasīts? Tāda atzīme nāks klāt latviešu valodā. Ļoti laba motivācija. Uzreiz vai citādi, taču bērni ņem un lasa, un cenšas aizvien vairāk,” saka Ruģēna.
Arī eksperti norāda – bieži gan vecāki, gan skolotāji lasīt mācīšanai pieiet pārāk tehniski. „Lasītprasme tiek pasniegta kā ļoti tehnisks process, bet lasīšana, lasītprasme sākas ar motivāciju. Ar to, kāpēc man kaut kas būtu jāuzzina. Tas var būt priekam, tas var būt informācijai, tas var būt gluži praktiskiem nolūkiem,” uzsver pedagoģijas eksperte Aija Tūna.
Un katrā vecumā motivēšanai jāpieiet atšķirīgi. Piemēram, pirmsskolā, kas ieliek pašus lasīšanas pamatus, tas, ka grāmata ir interesanta, ir jāparāda. „Tas var būt ar rotaļām vai ar pirkstu lellītēm! Bērni noklausās stāstiņu, un viņi attiecīgi izspēlē lomas. Ir jau dažādi veidi. Pateikt „Paņem grāmatu! Palasi!” - tas nestrādā!” saka Inese Akmene, Pastendes pirmsskolas izglītības iestādes “Ķipars” vadītāja vietniece mācību un audzināšanas darbā.
Tāpat eksperti ir vienisprātis – grūti bērnam iemācīt mīlēt grāmatas, ja viņš nekad neredz savus vecākus lasām.
